ĪSUMĀ:
- Kas ir "Kultūras ziņas"?
- Kā aizvadīta "Kultūras ziņu" pirmā desmitgade?
- Cik ietekmīgas ir "Kultūras ziņas"?
Latvijas Televīzija sveic gaviļniekus
Uzsākot jauno sezonu, Latvijas Televīzijā ir tradīcija visiem sapulcēties un sumināt gaviļniekus. Šoreiz uzmanības centrā apsveikumus 10 gadu jubilejā pieņēma arī "Kultūras ziņu" radošā komanda. Brīdi vēlāk ar gardu dāvanu redakcijā apsveikt kolēģus ieradās arī viesi.
"Jūs esat nozares ziņu nervs. Jums ir ļoti daudz uzticamu skatītāju, un jūs esat tie, kas patiesībā notur to kultūras dzīvi," sveicot sacīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
"Tas ir ārkārtīgi svarīgs darbs, ko jūs darāt. Tas ir svarīgs gan Latvijas kultūrai kā tādai, gan vispār sabiedriskajiem medijiem," uzsvēra LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.
Kas ir "Kultūras ziņas"?
"Kultūras ziņu" kodols ir spēcīga radošā komanda. Vadītāji, producenti un žurnālisti, kuri pārzina kultūras dzīves norises, jo Latvijā kultūras piedāvājums ir ļoti liels un bagātīgs.
"Katru dienu saņemam ziņas par pasākumiem Rīgā vai ārpus Rīgas. Sastādīt dienas plānu, kur ir 3 vai 4 sižeti, tas, protams, ir producenta grūtais un vienlaicīgi ļoti atbildīgais uzdevums, lai mēs skatītājiem tiešām pavēstītu to pašu galveno, interesantāko, iespējams, ko tādu, ko skatītājs citādi neuzzinātu," skaidro "Kultūras ziņu" satura producente Anete Ašmane-Vilsone.
"Tas man nozīmē tādu regulāru kultūras ne tikai baudīšanu, bet arī atspoguļošanu, jo mēs jau esam tikai moderatori, kas skaisti pasniedz jūsu – žurnālistu – sastrādāto," teic "Kultūras ziņu" moderatore Liene Jakovļeva.
"Manuprāt, tas ir ļoti izaicinoši. It īpaši nākt pie cilvēkiem, kuriem ir tāda pieredze, un katru dienu mēģināt ar viņiem kopā strādāt. Un braukt pie cilvēkiem, kuri nekad nav satikti, un pierādīt to, ka arī es, būdama jauna, spēju kaut ko izdarīt," atzīst "Kultūras ziņu" žurnāliste Una Zvejniece.
"Kultūras ziņu žurnālisti ir ļoti profesionāli šajā jomā, erudīti ne tikai kā vērtētāji, bet arī kultūras procesa dalībnieki,"
kolēģus raksturo "Kultūras ziņu" satura producente Ilva Everte.
Kultūras ziņu pirmā desmitgade
Desmit gadu laikā Latvijā ir mainījušies vairāki prezidenti un valdības, bijušas neskaitāmas pirmizrādes, koncerti un izstādes, bijuši skaļi konflikti un emocionāli pacēluma mirkļi. Tam visam līdzi esam sekojuši ik darbadienu, bet kā mums ir gājis šajā desmitgadē?
Pirmais "Kultūras ziņu" raidījums Latvijas Televīzijā bija 2013. gada 2. septembrī. Pirmajā nedēļā "Kultūras ziņas" vadīja Eva Johansone, pēc tam mainoties ar Edgaru Raginski.
Ideja par šāda formāta nepieciešamību Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītājai Ievai Rozentālei radās jau pirms gadiem divpadsmit.
"Mēs sapratām, ka bez "Kultūras ziņām" nevaram aptvert to ārkārtīgo kultūras daudzveidību un dažādību, kas Latvijā ir,"
raidījuma pirmsākumus atceras Rozentāle. "Es sāku pētīt, atradu Zviedrijas sabiedriskās televīzijas kultūras ziņas, kas bija viens no tādiem ļoti spraigiem, intensīviem formātiem, kas deva lielu iedvesmu, ka arī mēs varbūt tā varētu."
"Kultūras ziņām noteikti ir jāatspoguļo pats aktuālākais, karstais, kas notiek, un ļoti svarīgs aspekts ir arī cilvēku viedokļi, kas saka to, ko viņi domā par kultūras procesiem. Manā uzskatā arī ārzemju ziņu mazs piliens ir ļoti būtisks, lai mēs paši nepaliktu tikai tādā savā ierobežotā telpā," raidījumu raksturo Rozentāle.
Henrieta Verhoustinska un Toms Treibergs bija pirmie "Kultūras ziņu" satura producenti, kas apkopoja katras dienas aktualitātes. Pirmais raidījums vēstīja par festivālu "Homo Novus", Selindžera noslēpumaino atgriešanos un problēmām Latvijas Nacionālajā operā ar ilggadējā direktora Andreja Žagara atstādināšanu.
"Man ir allaž šķitis, ka ir ļoti netaisnīgi, ka ir sporta ziņas, kas vēsta par sporta notikumiem, un ka nebija šo kultūras ziņu," stāsta LTV žurnāliste, kādreizējā "Kultūras ziņu" satura producente Henrieta Verhoustinska. "Jo mēs dzīvojam informācijas laikmetā, un cilvēki vēlas īsā, bet vizuāli pievilcīgā veidā uzzināt jaunāko informāciju arī par to, kas notiek kultūrā. Man liekas, ka "Kultūras ziņas" ir ļoti nepieciešamas, tās aizpilda to, ko cilvēks varbūt nespēj izskraidīt pa visiem kultūras pasākumiem visā Latvijā, tad viņam vismaz ir tāds priekšstats, ka viņš ir zinošs kultūras laukā, ja viņš noskatās "Kultūras ziņas". Es pati vienmēr joprojām skatos "Kultūras ziņas"."
"Pats būtiskākais bija dot iespēju būt izrādēs, būt koncertos un redzēt fragmentus no filmām tiem cilvēkiem, kuriem kultūra ir ļoti tālu,
gan tādēļ, ka viņi atrodas ģeogrāfiski tālu no tām vietām, kur ir kultūra, gan citu apgrūtinājumu dēļ," spriež "Tvnet kultūra" redaktors, kādreizējais "Kultūras ziņu" satura producents Toms Treibergs. "Man šķiet, ka tas bija pats būtiskākais un vēl arvien ir, ka [kultūra] tomēr ienāk, kaut uz pāris minūtēm, bet cilvēkam pie dīvāna, pie tējas krūzes viņa mājās."
"Tas, ka "Kultūras ziņas" ir klāt kaut kādos notikumos un ir klāt pašos notikumu pirmsākumos, teiksim, jaunas izrādes, par kurām mēs uzzinām pirmos skatītāju viedokļus, "strīmi" (tiešraides – red.) no notikumiem, man ļoti patīk, ka jūs "strīmojat" un esat klāt kultūras norisēs tiešraidē. Bet galvenais ir tas informācija svaigums un arī analītiskums," uzsver Henrieta Verhoustinska.
"Kultūra ir tas, kas tevi tajā dienā ir bagātinājis un par ko tu vakarā, dodoties pie miera, vari padomāt un saprast – jā, šitā bija laba diena, viņā bija kaut kas vērtīgs," teic Toms Treibergs.
"Daudzās valstīs nav kultūras ziņu pie ziņu raidījumiem, bet Latvijā tās ir tāpēc, ka Latvija patiešām ir kultūras lielvalsts. Mums ir ļoti aktīva kultūras dzīve, augsti mākslinieciski sasniegumi, un te mēs bieži vien esam pirmajās vietās pasaulē," uzsver LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.
Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" vēstures līkločiem desmit gadu garumā gājuši cauri ļoti daudz veidotāju. Paldies visiem, kas palīdzējuši bagātināt kultūras pasauli un to atspoguļot skatītājiem!
Cik ietekmīgas ir "Kultūras ziņas"?
Aizvadīto desmit gadu laikā "Kultūras ziņas" ik vakaru vidēji skatās 73 373 skatītāji. Latvijas kartē tā būtu pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā pilsēta. Pieskaitot klāt vēl tos, kuri ziņas noskatās internetā, sanāk vēl pa kādai plaši apdzīvotai vietai. Kādu ietekmi šo gadu laikā iemantojušas "Kultūras ziņas"?
Desmit gadu laikā Latvijas Televīzijas ēterā bijuši apmēram 8000 kultūras ziņu stāstu – kultūras notikumu apskati, mini recenzijas, izgaismotas arī nozares problēmas. Vai un kā "Kultūras ziņas" veidojušas sabiedrības kultūras gaumi un kādu nospiedumu atstājušas kultūras laukā?
Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars, komentējot raidījumu, teic: "Es tā regulāri neskatos, bet tad, kad man Mārketinga daļa pasaka – noskaties šo sižetu, kas ir par mums, tad es noskatos. Ne jau kultūras raidījums veido gaumi, gaumi veido kultūras produkts pats par sevi, kultūras raidījums norāda uz to, ka šis ir tā vērts, lai jūs aizietu un paskatītos."
Savukārt mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule saka: "Mēs jau arī, tie nabaga kultūras darbinieki, gaidām, vai patiešām "Kultūras ziņas" atbrauks pie mums, vai tad mēs būsim tie ieredzētie un izredzētie, kurus tad parādīs "Kultūras ziņās"."
Kultūras aprindās raidījumam ir sava veida "influencera" loma, kas gan piešķiļ dzirksti diskusijām, gan uz teātra, kino un izstāžu zālēm atved skatītāju, gan arī nodrošina mākslā izglītota cilvēka minimālo zināšanu komplektu.
"To, ja tas ir bijis TV, tad uzreiz, protams, ir lielāka interese, mēs ļoti jūtam," atklāj Astrīda Rogule. "Mēs ļoti arī jūtam, ka nav bijis TV. Man ir tādas rūgtas atmiņas par [1996.] gadu, kad mums bija pasaulslavenā britu tēlnieka Entonija Gormlija izstāde "Eiropas lauks" "Arsenālā" un televīzijai nebija laika atbraukt."
Mediju eksperte Anda Rožukalne savulaik rakstījusi recenziju par "Kultūras ziņām". Tajā viņa izcēla, ka ikdienas ziņu saturā raidījums nepārspēts ar kultūrai atvēlēto ētera minūšu skaitu starp televīzijām, un vēl – ka precīzāk būtu raidījumu saukt par "mākslu ziņām".
"LTV "Kultūras ziņas" ir viens no daudzveidīgajiem, dažādākajiem gan pēc tēmām, gan avotiem, gan žanriem informācijas avotiem, kas pilda vairākas ļoti svarīgas funkcijas,"
komentē RSU Komunikācijas fakultātes docētāja, sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne. "Pirmkārt, ziņas nodrošina kultūras notikumu un mākslas norišu hronikas pārnesi – to, kas definē konkrētā laikā galvenās vērtības, galvenās idejas, tā ir ļoti nozīmīga platforma kultūras žurnālistikas attīstībai apstākļos, kad citos medijos šīs informācijas kļūst mazāk. Tas veido izpratni par to, ko konkrētā periodā nozīmē kulturāli izglītots cilvēks."
