Kultūras ziņas

“Lielo dzintaru” pieskandina Lietuvas klasiķi

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Balvas “Kilograms kultūras” fināla balsojums – teātris

Kura izrāde saņems «Kilograms kultūras» balvu? Iepazīsties ar finālistiem!

Sācies sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras" fināla balsojums, kurā skatītāji un klausītāji noteiks, kuri aizvadītā gada kultūras notikumi saņems "Kilograma" statuetes. Teātra kategorijā uz balvu pretendē trīs izrādes – režisora Valtera Sīļa klausāmizrāde "Noklausies", Dailes teātra simtgades izrāde "Smiļģis" un Nacionālā teātra iestudējums "Ferdinands un Luīze".

LASI PAR:

Audioizrāde "Noklausies"

"Noklausies"

"Kilograms kultūras" pavasara balsojumā vislielāko skatītāju atbalstu izpelnījās un finālā iekļuva režisora Valtera Sīļa klausāmizrāde "Noklausies", kas tapusi teātrī "Dirty Deal Teatro".

""Noklausies" ir interaktīva klausāmizrāde, kas dod skatītājam iespēju telefonā vai datorā doties pagātnē uz 1987. gada Vecgada vakaru. Klausītājs kļūst par VDK darbinieku, kas noklausās svešas sarunas un izvēlas, gan kuru noklausīties, gan kādas darbības veikt.

Apbrīnojama klātesamības un iesaistes sajūta, ievērības cienīgu balss aktieru darbi,"

izrādi komentēja balvas žūrijas pārstāve Henrieta Verhoustinska.

Izrādes "Noklausies" publicitātes materiāls

Režisors Valters Sīlis par iestudējuma tapšanu intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" stāstīja: ""Noklausies" radās, pandēmijas situācijā domājot, kur vēl teātris eksistē. Radioteātri mēs uzskatām par teātri. Un tad es domāju to formātu, kurā tiešām ir loģiski, ka tas ir radioteātris, un tas nonāca pie telefonsarunām. Bet tad, domājot par to tehniku, radās jautājums: kas ir tas process, ka tu ielauzies cita privātajā dzīvē? Un tad, savā ziņā domājot tieši par to atsvešinājumu, kādu mēs varam izjust, ja mums tikai iedod tehniku, iedod uzdevumu, iedod iespējas izdarīt ierobežotu skaitu lēmumu, būtībā, balstot uz psiholoģijas eksperimentiem, veidot šo te teātra darbu. Un uzdot šos jautājumus: kā mēs uz to reaģējam?

Man liekas, ka ir arī ļoti svarīgi saprast, ka nokļūt gan upura, gan varmākas pusē šajā sistēmā ir gana viegli."

Režisors Valters Sīlis izrādes scenāriju radījis kopā ar aktieri Jāni Kroni. Radošajā komandā strādāja arī programmētājs un grafiskais dizainers Uvis Zviedris, skaņu režisors un ieraksta operators Viesturs Balodis, ieraksta operators Reinis Indāns. Savukārt lomas ierunājuši Jānis Kronis, Inga Tropa-Fišere, Arturs Krūzkops, Elīza Dombrovska, Ivars Kļavinskis, Kārlis Reijers, Elizabete Skrastiņa, Daiga Gaismiņa, Gundars Grasbergs, Jana Ļisova, Jānis Āmanis, Madara Bore, Igors Šelegovskis, Ivars Krasts, Lauma Balode, Inta Tirole, Romāns Bargais, Klāvs Mellis, Zane Jančevska, Raimonds Celms, Eduards Johansons, Uldis Sniķers, Matīss Budovskis, Sandija Dovgāne.

Dailes teātra iestudējums “Smiļģis” Viestura Kairiša režijā

"Smiļģis"

Rudens balsojumā visvairāk balsu saņēma Māras Zālītes lugas "Smiļģis" iestudējums Viestura Kairiša režijā. Dailes teātra simtgades svinību centrālais notikums jau ieguvis "Spēlmaņu nakts" Gada iestudējuma titulu, scenogrāfei Ievai Jurjānei un režisoram Viesturam Kairišam piešķirta "Skatuves nagla" par "režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā", savukārt aktrisei Ievai Segliņai "Skatuves nagla" piešķirta par Raiņa lomu – "par precīzā formā atklātu ģēnija trauslo būtību, par lomu, kas veidota, bijību saliedējot ar aktierisku drosmi."

"Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Henrieta Verhoustinska norādīja: "Dailes teātra milzīgo, tukšo telpu ar scenogrāfes Ievas Jurjānes medus šūnām līdzīgo, izjaucamo un dažādi saliekamo konstrukciju ar videoprojekciju ekrāniem gar sāniem piepilda sešgalvu Smiļģis.

Režisors Viesturs Kairišs mantojis sava leģendārā priekšteča "volūmenu" un atklāj teātra radīšanas noslēpumainās saknes."

Dailes teātra iestudējums “Smiļģis” Viestura Kairiša režijā

Izrāde, kuras pirmizrādi kavēja pandēmijas ierobežojumi, bija Viestura Kairiša pirmais iestudējums Dailes teātrī, kopš viņš stājās amatā kā teātra radošais direktors. Intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Atspere" režisors atzīmēja: "Dailes teātris ir tā dibinātāja Eduarda Smiļģa iekodēts. Manā skatījumā viņš ir lielākais latviešu teātra vizionārs, un Daile – vizionārisma teātris, kas cenšas aizskatīties pāri horizontam. Pats sev pilnīgi skaidri esmu definējis Dailes apustulistisko pēctecību, kas no Smiļģa iet caur Pēteri Pētersonu, no Pētersona – caur Ilmāru Blumbergu, un no Ilmāra Blumberga – caur mani.

Tieši šī līnija ir tā Dailes dzīvības dzīsla, un saprotu arī loģiku, kāpēc es tur esmu nokļuvis. Mans uzdevums ir šo līniju turpināt."

Izrādes radošajā komandā kopā ar režisoru Viesturu Kairišu strādāja scenogrāfe Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, horeogrāfe Jana Jacuka, video mākslinieks Ivars Ozoliņš, mūzikas režisors Juris Vaivods. Lomās: Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Kaspars Dumburs, Kārlis Arnolds Avots, Toms Veličko, Kristīne Nevarauska vai Vita Vārpiņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Rēzija Kalniņa, Dārta Daneviča, Ieva Segliņa, Lidija Pupure.

Izrāde "Ferdinands un Luīze"

"Ferdinands un Luīze"

Ziemas balsojumā teātra kategorijā uzvarēja režisores Ditas Lūriņas izrāde "Ferdinands un Luīze" Latvijas Nacionālajā teātrī. Frīdriha Šillera traģēdija bija viens no Nacionālā teātra šīs sezonas vērienīgākajiem iestudējumiem.

Žūrijas pārstāve Henrieta Verhoustinska savā komentārā atzīmēja: "Pulksteņa pendele, kas šūpojas savā svārstā, aktieri, kas šūpojas un lido pa gaisu, divi izmisuši mīlētāji, iepriekšējās paaudzes nesapratnes norobežoti, un, kā Nacionālā teātra mājaslapā raksta skatītāja Daina: "Spriedze un emocijas, sajūtu pārpilnība, ņirboņa un pāri visam sajūsma par to, ko var izdarīt aktieri.""

Izrāde "Ferdinands un Luīze"

Režisore Dita Lūriņa sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka viņa šo darbu uztver kā stāstu par laiku un biedējoši nemainīgo cilvēka dabu:

"Laiks ir galvenajā lomā. Un izrāde ir par mums, par cilvēkiem, lai cik arī tas neskanētu skaļi un patosāli.

Bet man tas nozīmē kaut ko ļoti konkrētu – ka cilvēka daba nemainās un mēs ejam cauri būtībā vieniem un tiem pašiem pārbaudījumiem un tiem pašiem kārdinājumiem, un vienalga, kāda laikmeta drēbes tu valkā un kāda laikmeta dziesmu tu dziedi, visu nosaka tas, ko tu dari. Par to ir izrāde."

Iestudējuma mākslinieciskajā grupā kopā ar režisori Ditu Lūriņu strādāja arī komponiste un mūzikas režisore Zane Dombrovska, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Raudinga, gaisa horeogrāfs Andris Kačanovskis, riggeri Indulis Šverns, Uģis Čakars un Juris Gogulis, vokālā pedagoģe Inga Bērziņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, skaņu dizainers Gints Rutks, video mākslinieks Toms Zeļģis, producente Linda Helviga. No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. Izrādē spēlē Raimonds Celms, Diāna Krista Stafecka vai Ieva Aniņa, Gundars Grasbergs, Agnese Budovska, Uldis Anže, Mārtiņš Egliens, Maija Doveika, Mārtiņš Brūveris, Uldis Siliņš, Ance Kukule-Sniķere, Sabīne Neilande, Uģis Čakars, Sabīne Birzniece.

Balso par saviem favorītiem!

To, kura izrāde svinīgajā ceremonijā saņems "Kilograms kultūras" balvu, noteiks skatītāju balsojums. Līdz 26. janvāra pusnaktij reizi dienā iespējams atdot balsi par saviem favorītiem teātra un pārējās astoņās balvas kategorijās.

Apbalvojuma "Kilograms kultūras 2021" pasniegšanas ceremonija – 19. februārī plkst. 21.05 tiešraidē LTV1 un LSM.lv, kā arī LR1 un LR3 "Klasika".

"Kilograms kultūras 2021" žūrijā darbojās LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva un LR1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla LSM kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne.

“Kilograms kultūras 2021” laureātiem naudas balvu nodrošina Nākotnes Atbalsta fonds.

"Kilograms kultūras" ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt