Baltijas māksla, kino un deja – trīs pieturpunkti šai nedēļai

Šīs nedēļas kultūras izlasē – trīs notikumi, kuros izzināt Baltijas mākslas vēsturi un pieredzēt jaunāko kaimiņvalstu skatuves un kino laukos. Rīgā viesojas izrāde "Body of Dreams" no radošās telpas "Elektron.art" Tallinā, festivāla "2Annas" programmā vērts nepalaist garām Baltijas īsfilmu konkursa skates, bet pavasara brīvdienu ceļojumam iedvesmot var izstāde "Mēs to nedarām" Viļņas "MO muzejā".

Perfekts nonsenss

Šonedēļ Ģertrūdes ielas teātrī viesojas Igaunijas skatuves mākslas platforma "Elektron.art" ar izrādi "Body of Dreams", kas šogad saņēmusi Igaunijas teātra balvas nomināciju kategorijā "Labākā dejas izrāde".

"Fiziskā dzeja, asiņu maigā dziesma, ielūgums uz vietu, kurai neviens nepieder. Atmiņu labirints, viļņojoša līnija, stāstījums, kas iegravēts laikā, glabāts prāta arhīvos, aizmirsts, atdzimis no jauna, savijies," – grūti iedomāties, kas tieši gaida skatītājus, bet, ja darbu piesaka kā "perfektu nonsensu", tad es zinu, ko nelaidīšu garām 13. un 14. aprīlī.

Filma "Antipole" (2023)
Filma "Antipole" (2023)

Redzi vairāk

Šī ir starptautiskā īsfilmu festivāla "2Annas" nedēļa, un plašajā pasākumu programmā jāizceļ Baltijas īsfilmu konkursa skates, kas notiks 8. un 9. aprīlī. Konkursā iekļautas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas īsfilmas, ko veidojuši gan jaunie talanti, gan jau zināmi režisori.

Skate sadalīta trīs programmās – katra ar savu īpašo stāstu: ""Tikai cilvēciski" – lietot narkotikas, mīlēt, atlikt darbus, šī programma ir par dažādiem cilvēciskiem stāvokļiem. "Kā sapnī"  –  reāli, nereāli, sirreāli – dzīvē ne visu var izskaidrot racionāli. "Šķērsot robežu" – par dzimšanu, miršanu un citiem transformācijas brīžiem."

Izstāde "Mēs to nedarām"
Izstāde "Mēs to nedarām"

Ko mēs nedarām Viļņā

Viļņas "MO muzejā" vērts uzmanīgi izstaigāt vērienīgo izstādi "We Don’t Do This" jeb "Mēs to nedarām. Intimitāte, normas un fantāzijas Baltijas valstu mākslā". Izstāde, kuras nosaukums atsaucas uz frāzi, ka "PSRS nebija seksa", vaicā – kāpēc padomju okupācijas laikā sekss tika tā apspiests un kāda veida mīlestība bija atļauta, kā arī izzina, cik atšķirīgi mūsdienās ir Lietuvas, Latvijas un Igaunijas priekšstati par tuvību, dzimumu, mīlestību un seksualitāti, un pēta, kā mainījies dzimuma, ģimenes un seksualitātes atainojums mākslā, ko raksturo normu nostiprināšana un atraisīšana padomju laikā un pēc tam.

Izstāde Viļņā atvērta līdz pat augustam, bet tēma, protams, neizsmeļama, tāpēc būs interesanti arī pieredzēt, kā sarunu turpinās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgā aprīļa nogalē atklājot izstādi "Iekāres vārdā" par seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti