ĪSUMĀ:
23 gadu laikā – četri labi sasniegumi
2000. gadā Latvija debitēja Eirovīzijas dziesmu konkursā ar "Prāta vētras" dziesmu "My Star" un ieguva augsto trešo vietu. Sekoja Arņa Medņa uznāciens ar kompozīciju "Too Much" un iegūta 18. vieta, un tad arī Latvijas triumfs, kad 2002. gadā Marija Naumova plūca uzvaras laurus ar dziesmu "I Wanna".
Pēc Marijas Naumovas uzvaras labi rezultāti Latvijai bijuši vēl divas reizes – 2005. gadā, kad "Valters&Kaža" ieguva 5. vietu, un desmit gadus vēlāk, kad Aminata izcīnīja 6. vietu.
Tātad, kopumā 23 gadu laikā, kopš Latvija piedalās konkursā, bijuši četri labi sasniegumi, pārējie dalībnieki vai nu palikuši visai zemās vietās finālā, vai lielākoties nav līdz finālam vispār tikuši.
Mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs, kurš kopš Latvijas iesaistīšanās rūpīgi seko līdzi Eirovīzijai, pirms kādiem gadiem bijis arī atlases žūrijā – uzskata, ka tas ir ļoti labi, ka mēs piedalāmies šajā pasākumā, jo tā ir viena no retajām iespējām mūsu mūziķiem sevi parādīt starptautiski.
Taču tieši kā sacensība šis pasākums nav Latvijas stiprā puse, bet par to arī nebūtu nemaz tik ļoti jāsatraucas, uzskata Sandris Vanzovičs: "Acīmredzot, taisnība bija "Labvēlīgajam tipam", ka "Eiropa mūs nesapratīs". Mums kaut kā nav pa ceļam ar šo konkursu no sacensību viedokļa. Ja mēs gribam kaut ko tur sasniegt, tad mums ir jānolaižas no saviem kvalitātes līmeņiem, jo mēs taču redzam, kas notiek šajā pasākumā, ko es dēvēju vienkārši par televīzijas šovu.
Dīvaini no mūsu puses, ka mēs to skatāmies kā šovu, uztveram kā šovu, par to priecājamies, smejamies un nez kāpēc gribam tur kaut kādus augstus rezultātus. Tieši tā tas arī ir jāuztver.
Savukārt, ja mēs to gribam uztvert kā sacensību, tad tai ir jāpieiet pēc pavisam zinātniskiem principiem, jāizskaitļo, kas Eiropas vidējam cilvēkam nākamgad būs padomā, par kādām tēmām viņš sašutīs – vai par elektroenerģijas tarifiem vai par zaļo vidi, vai ko citu. Mums sanāk, ka mēs šajās tēmās ejam ar gada nobīdi un tad brīnāmies, ka mums tur nekas nesanāk. Bet es gan aicinātu neko tur neskaitļot un nedomāt, vienkārši uztvert to kā izklaides pasākumu, kurā mēs piedalāmies. Ja mūsējie tiek finālā, nu tad forši – mums ir, kam vairāk just līdzi finālā, nu, netiek – kāda starpība? Vienkārši uztvert to visu vieglāk, kā jau Lauris Reiniks teica."
Šovs kā politiskais instruments
Eirovīzija jau sen vairs nav tikai dziesmu konkurss un šovs, bet arī sava veida politiskais instruments, lai arī tas nevienā dokumentā oficiāli nav fiksēts. Dažkārt tieši politika kādas dziesmas veiksmē vai neveiksmē nospēlē lielāko lomu – uzskata Eirovīzijas norišu eksperts, mūzikas producents Juris Millers: "Par ko liecina, piemēram, tas, ka brīdī, kad mums bija ļoti aktuāla tuvināšanās ar Eiropas Savienību, divas Baltijas valstis divus gadus pēc kārtas iekļuva pirmajās vietās – Igaunija uzvarēja 2001. gadā, bet Latvija 2002. gadā. Atcerēsimies senākā pagātnē, kad bija nepieciešams atbalsts Izraēlai pēc premjerministra noslepkavošanas, tad arī bija Izraēlas uzvara. Savukārt Ukrainas kara laikā Eiropa viennozīmīgi pauda politisko atbalstu Ukrainai un tā tālāk. Tātad šādas politiskās paralēles mēs varam noteikti šī konkursa kontekstā skatīt un vērtēt ļoti padziļināti."
Pašās dziesmās savukārt, kā paredz konkursa nolikums, nekādus tiešus politiskus vēstījumus paust nedrīkst, atgādina Juris Millers: "Atceramies, ka bija problēmas Ukrainas dziedātājam ar skatuves vārdu "Verka Serdjučka", viņš nedrīkstēja dziedāt "Russia Goodbye", viņam bija jādzied "Lasha Tumbai". Gruzīniem bija politiskais vēstījums "We Don't Wanna Put In", ko viņiem arī īsti neļāva dziedāt, kaut arī viņi runāja par nevis personu ar uzvārdu Putins, bet par ko citu. Daudzas šādas maiņas vēsturiski ir bijušas."
Šogad konkursa rīkotāji likuši izņemt vairākas rindiņas no Izraēlas pārstāves Edenas Golanas dziesmas "Hurricane", jo tajās tiekot aizskartas kara tēmas.
Vai Donu pamanīs?
Līdzās politiskajam balsojumam konkursa rezultātus var ietekmēt vēl virkne citu faktoru, piemēram, kaimiņi mēdz balsot par kaimiņiem, un sevišķi solidāras šai ziņā ir Balkānu valstis. Tāpat veiksme vai neveiksme var slēpties pat uzstāšanās secībā un citkārt arī kontrastu principā, kad kāda dziesma izceļas tieši ar savu atšķirību no pārējām. Tādējādi kādā reizē uzvaru var gūt apcerīga balāde, bet citā – ārdošs smagais metāls, kā, piemēram, tas bija ar baisajās maskās tērpto "Lordu" dziesmu no Somijas.
Šī ir reize, kad Latvijas pārstāvja Dona dziesma patiešām būtiski atšķiras no lielākā vairuma dziesmu – atzīst Eirovīzijas ilggadējs fans, tagad jau trešo gadu arī Latvijas Eirovīzijas delegācijas preses dienesta vadītājs Edgars Bāliņš, jautājums tikai, kā tas nospēlēs uz skatītājiem: "Pagājušajā gadā Somijas pārstāvis Käärijä nāca ar tādu neredzētu šovu un izklaidi, un tas, man liekas, šogad ļoti atbalsojas.
Šogad ir neredzēti daudz tādu, kā es tos saucu, prikola priekšnesumu. Jautru priekšnesumu. Tāpēc Dons savā ziņā ir trāpījis desmitniekā ar savu mierīgo balādi, kādu šogad būs sevišķi maz. Un tad varēs izcelties uz pārējo fona."
Jo dullāk, jo labāk?
Eirovīzija gadu gaitā ir arī ļoti mainījusies – atzīst Eirovīzijas tradīcijas Latvijā radītāja, par Eirovīzijas krustmāti dēvētā režisore Dita Torstere.
Tad, kad Latvija sāka savu dalību konkursā, šķita, ka valstis cenšas parādīt savus patiešām labākos dziedātājus, bet tagad ir sajūta, ka prioritātes ir pilnīgi citas. Tāds iespaids Ditai Torsterei radies, noskatoties arī visus šī gada pieteikumus, kuru vidū Dona priekšnesums patiešām izceļas ar kvalitāti: "Tagad noskatoties, radās iespaids – jo dullāk, jo labāk. Teiksim, lietuviešus es vispār šogad nesaprotu, igauņi vienkārši ampelējas. Es nezinu, vai valstij ir izdevīgi sūtīt ampelmaņus uz tik dārgu pasākumu, jo valstij tas izmaksā ļoti dārgi. Bet tas ir modē, un tagad jebkādiem paņēmieniem vajag pārsteigt. Ģērbjamies pliki un darām visādas lietas uz skatuves… Bet, par Donu runājot, man ir milzīgs prieks, ka Dons ir pieņēmis tādu lēmumu piedalīties Eirovīzijā. Pirmkārt, šis konkurss ir absolūti viņa cienīgs, otrkārt, tā ir milzīga iespēja parādīties pasaulei, parādīt savu talantu. Un es esmu pārliecināta par to, ka man nebūs kauns par Latviju. Varbūt mazāk iespringstam uz šovu, bet atrodam to dziesmu un to mākslinieku, par kuru mums nav kauns. Jo šie mākslinieki jau pārstāv valsti.
Un man absolūti ir vienalga, kuru vietu viņš iegūs. Jo ieguvēji būs visa Latvija, tāpēc ka mēs esam aizsūtījuši ļoti labu mākslinieku. Un ieguvējs būs arī Dons, jo viņš ir beidzot godam tajā vietā, kur viņš ir pelnījis būt."
Līdzīgās domās ir arī mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs. Dons patiešām piedāvā labu dziesmu kvalitatīvā izpildījumā, tieši tāpēc tā neiekļaujas šī gada konkursa tendencēs, bet diez vai lielākā daļa no mums vispār vēlētos šajās tendencēs iekļauties, spriež Sandris Vanzovičs: "Tas, ko vismaz bukmeikeri prognozē pirmajās vietās, man to grūti tādā cenzētā vārdā noraksturot. Bet Dons uz tā fona, manuprāt, izceļas ļoti patīkami. Ar kvalitāti. Bet acīmredzot tas nebūs šogad pieprasīts. Spriežot vismaz pēc tā, kas ir favorītdziesmas. Un parasti bukmeikeru prognozes, kaut arī šķiet, kā viņi to var zināt, diezgan tomēr atbilst reālajiem rezultātiem. Nu un tad mēs varam paskatīties, kas ir pirmajās vietās – Šveice, Nīderlande, ko mēs varēsim redzēt arī savā pusfinālā. Nu tad, dārgie skatītāji, paskatieties uz Šveici, uz šo izpildītāju, kurš vismaz klipā redzams balerīnas svārciņos, un paskatieties uz Donu, kurš dzied kvalitatīvi un ar spēku. Un tad padomājiet, vai jūs gribat finālā ar šādu dziesmu kā Šveicei, vai jūs tomēr labāk gribat balansēt uz pusfināla/fināla robežas ar tādu izpildītāju kā Dons, par ko mums vismaz nebūs kauns. Es labāk par otro variantu."
Eksperti ir vienisprātis, ka Latvijas rezultātiem par labu nenāk jaunā konkursa kārtība, kad finālistus vairs nenosaka skatītāju un žūrijas kopīgais vērtējums, bet tikai skatītāju balsojums, jo, piemēram, Dons diezgan droši varētu izpelnīties žūrijas ievērību.
Bet – kā zināms – Eirovīzija mēdz sagādāt arī dažādus neprognozējamus pavērsienus. Kā būs šoreiz un kā klāsies Latvijas pārstāvim Donam – to uzzināsim jau ceturtdien.
Eirovīzija 2024 – dalībnieki
KONTEKSTS:
Gaidāmajā 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Malmē, Zviedrijā, savu dalību ir apstiprinājušas 37 valstis.
31 valsts sacentīsies divos pusfinālos – 7. un 9. maijā, bet finālā – 11. maijā – par vietām cīnīsies 26 valstis.
No katra pusfināla 10 valstis iekļūs Eirovīzijas finālā, tādējādi 20 valstis pievienosies 2023. gada Eirovīzijas uzvarētājai Zviedrijai un "lielajam piecniekam" – Spānijai, Apvienotajai Karalistei, Vācijai, Itālijai un Francijai.
To, kurš pārstāvēs Latviju Eirovīzijā, ik gadu žūrija un skatītāji nosaka Latvijas Televīzijas konkursā "Supernova". Šogad par tā uzvarētāju kļuva Dons ar dziesmu "Hollow", tā izskanēs Eirovīzijas dziesmu konkursa otrajā pusfinālā 9. maijā.
