Balstoties uz svētku Operatīvās vadības grupas ieteikumiem un epidemioloģisko prognozi, mākslinieciskās komandas un rīkotāji ir izstrādājuši maksimāli drošu Svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot e-dziesmusvētku konceptu:
plānots, ka svētku kopējo programmu veidos 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā.
Pamatā norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir plānots no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus.
“Visus dokumentētos un TV materiālus plānojam ne tikai rādīt dažādās digitālajās platformās un televīzijā, bet arī nodot topošajai Dziesmu un deju svētku ekspozīcijai, lai šī neparastā laika Dziesmu svētki, kas veidos tradīcijas vēsturi, būtu pieejami arī nākotnē,” akcentēja XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) preses konferencē pauda:
"Pagājušā gada vasarā, kad mēs pieņēmām lēmumu, ka pārceļam svētkus par gadu, mēs visi cerējām, ka šī vasara būs savādāka, ka tajā varēs vismaz daļēji notikt tradicionālie svētki.
Ja mēs sekojam tam, kas notiek pasaulē, tad mēs skaidri redzam, ka Covid ir uz palikšanu. Ir skaidri rakstīts, ka vienas, divu paaudžu laikā mēs sapratīsim, ka šī ir slimība, kas atkārtojas līdzīgi kā iesnas vai gripa. Un neviens pat neizsaka prognozi, ka tuvāko gadu laikā mēs varētu piedzīvot restartu tradicionālām rīcībām, tradicionāliem pasākumiem. Tāpēc tāda argumenta, ka nākamā gada vasara kardināli atšķirsies no šīs, man pagaidām nav."
Savukārt Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka "nemateriālais kultūras mantojums nav tāda kā parāde, kurā mēs no brīža uz brīdi pieslēdzamies. Tā ir daļa no dzīves, no kuras mēs nevaram atteikties tikai tāpēc, ka vienā vai otrā brīdī mums liekas vai neliekas, ka mēs to varam realizēt".
Padome vienbalsīgi nolēma saskaņot un virzīt iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2020. gadam izpildi”. Maija izskaņā risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.
KONTEKSTS:
Ticis izstrādāts skolēnu dziesmu un deju svētku norises scenārijs, kurā kā pamatprincips piedāvāts e-dziesmusvētku koncepts. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Svētku rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu.
19. maijā svētku risinājumu prezentēja Dziesmu un deju svētku padomei. Maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.
Tikmēr vairākas pašvaldības jau paziņojušas, ka saistībā ar nedrošo epidemioloģisko situāciju svētkos nepiedalīsies. Arī premjers Krišjānis Kariņš paudis, ka svētki e-formātā nav nekādi svētki un būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu.
Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.
