Kultūras ziņas

Tapusi filma par diriģentu Andri Nelsonu

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

2020. gads Skolēnu dziesmu un deju svētku zīmē

Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatori: Kolektīviem jāvērtē sava varēšana

Vērienīgākais šī gada notikums mūzikā būs XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas jūlija sākumā Rīgā pulcēs vairāk nekā 30 tūkstošus dalībnieku no visas Latvijas. Iepriekšējie Skolēnu dziesmu un deju svētki palikuši atmiņā ar bērnu ģībšanu noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā, kas raisīja jautājumus par dalībnieku pārslodzi un atklāja kļūdas krīzes menedžmentā. Tagad organizatori sola, ka nepatīkamā pieredze ņemta vērā.

XII Skolēnu dziesmu un deju svētku mākslinieciskā koncepcija ir “Rotā”, un to dažādos koncertos nedēļas garumā ar piepildīs vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku.

Koru kopkoncertā “Dziesmu bērns” Mežaparka estrādē piedalīsies 12 tūkstoši dziedātāju, bet deju koncerts “Saule vija zelta rotu” Daugavas stadionā vienos gandrīz 17 tūkstošus dejotāju. Svētku programma un repertuārs veidoti visiem skolēnu kultūrizglītības novirzienu kolektīviem – visu veidu koriem, tautas deju kolektīviem, skolu teātriem, koklētāju ansambļiem, simfoniskajiem orķestriem, folkloras kopām un vokāli instrumentālajiem ansambļiem.

“Svētki tiek gatavoti kā rotāšanās, rotaļāšanās, rotu spēles. Gan dziesmu spēles, gan deju spēles. Un rotāsies visi Latvijas bērni. Dziesmu svētki arī aicina visus gavilēt un priecāties par padarītu darbu,” skaidro XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Svētku rīkotāji šogad ņēmuši vērā katros Skolēnu dziesmu un deju svētkos piedzīvotās raizes par dalībnieku pārslodzi, par ilgiem mēģinājumiem saulē un karstumā.

Agra Bērziņa uzsver, ka šajos svētkos ir pagarināts dalībnieku uzturēšanās laiks Rīgā. “Tas, protams, palielina izmaksas no uzturēšanas viedokļa – gan ēdināšana, gan naktsmītnes. Plānojam tā, lai būtu pietiekama slodze, jo tas nav atpūtas laiks,” bilst Bērziņa.

“No pārslodzēm varētu ļaut izvairīties, bet jādomā pašiem, cik esam sagatavojušies, atpūtušies, izgulējušies. Tās ir 3-5 dienas reizi 5 gados.”

Iepriekšējie Skolēnu dziesmu un deju svētki noslēdzās ar nepatīkamu pieredzi – svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā sākās diezgan masveidīga skolēnu ģībšana. Sociālajos tīklos sekojusī viedokļu vētra radīja apjukumu svētku organizatoru vidū. Nākamajā dienā paredzēto svētku dalībnieku gājienu tomēr neatcēla, izvēli par dalību tajā atstājot katras pašvaldības ziņā un tā raisot jaunu neapmierinātības vilni. Tagad rīkotāji neparedzētām situācijām gatavojas nopietnāk, taču arī uzsver, ka pašiem kolektīviem jāizvērtē sava varēšana.

Agra Bērziņa norāda, ka Dziesmu svētku likumā ir pieņemti grozījumi, kā arī izveidota operatīvās vadības grupa, kura būs atbildīga par konkrētu pasākumu atcelšanu. Viņa uzsver, ka šobrīd tiekot strādāts pie dažādu iespējamo situāciju modelēšanas.

Svētku dalībnieku gājiens arī šogad paredzēts nākamajā dienā pēc noslēguma koncerta pirms dalībnieki dodas mājup. Agra Bērziņa norāda, ka kolektīvi ir tomēr atbildīgi par saviem lēmumiem:

“Mēs izvēlamies, pieņemam noteikumus, respektējam. Arī šajos svētkos. Arī gājiens ir milzīgs notikums, kas ir kulminācija, un katrs kolektīvs var izvēlēties. Ja ir nogurums, nav obligāti iet gājienā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti