Sadaļas Sadaļas

Sanākam, sadziedam, sadancojam

Kurzeme. Sajūtās par e-svētkiem dalās Liepājas un Kuldīgas kolektīvu pārstāvji

Svētrīts

Svētrīts. Studijā mācītājs Rinalds Grants

Rīga: citādajos svētkos iesaistās arī bērni ar īpašām vajadzībām

Pamudinājums radošumam un izaugsmei. Kā rīdzinieki gatavojas skolēnu dziesmu svētkiem

Latvijas Radio raidījuma “Sanākam, sadziedam, sadancojam” svētku cikls noslēdzas galvaspilsētā, tiekoties ar Rīgas Kultūru vidusskolas jaukto kori, mūsdienu deju studijas "Ritms" dejotājiem, kā arī mūzikas un deju jomas vadītājām bērniem ar speciālām vajadzībām, kuri arī piedalījušies šo neparasto dziesmu un deju svētku veidošanā.

Galvenais, lai ir mērķis 

Otro reizi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pārstāvēta mūsdienu deja. Kolektīviem, kas strādā šajā estētikā, bija iecerēts lielkoncerts "Augstāk par zemi". E-svētku formātā nolemts šo repertuāru izdejot, to filmējot. Viens no kolektīviem, kas aktīvi gatavojas priekšnesuma iemūžināšanai, ir deju grupa "Ritms".

Tu jebko vari pārvērst dejā. Tu stāsti stāstus caur savām kustībām un emocijām – tā mūsdienu dejas žanru raksturo studijas "Ritms" audzēknes.

Dejotāji nekurn, tieši pretēji – ir priecīgi darboties kopā un baudīt tādu procesu, kāds šobrīd iespējams. Šis būs citāds piedzīvojums, ko atcerēties, – tiek rakstīta vēsture.

Studijas “Ritms” vadītāja, horeogrāfe Elīna Gaitjukeviča atzīst, ka "juku laikiem" ir iziets cauri un dejotāji ir gatavi piedalīties filmēšanā. Viņa turpina: “Tas tomēr ir kaut kāds mērķis, kam mēs gatavojamies. Tas ir ļoti svarīgi dejotājiem bērniem.

Kaut vai tas nebūs tāds koncerts, kā mēs varbūt esam gribējuši, bet ir mērķis un uzreiz ir motivācija strādāt.”

Deju studijas "Ritms" dalībnieces

Jāatzīmē, ka “Ritms” bija starp tiem sešiem kolektīviem, kas vēl pirms pandēmijas piedalījās “Augstāk par zemi" modulēšanas koncertā Jelgavā. Savā ziņā dejotāji jau toreiz esot piedzīvojuši svētkus – bija gan gaismas, gan tērpi, gan emocijas, vien sastāvs krietni mazāks. 

Ja jau ir koris – jādara

Interesants piemērs, kā uzturēt dzīvu Dziesmu svētku garu, ir Rīgas Kultūru vidusskolas jauktais koris, kas diriģenta Kriša Pozemkovska vadībā jau pagājušā gada nogalē ar “Zoom” platformas starpniecību izveidojuši popūriju no vairākām svētku repertuāra dziesmām. Tas iemantojis popularitāti sociālajos tīklos. 

Diriģents pastāsta, ka Rīgas Kultūru vidusskolas koris nav jauna vienība – tam ir dziļas saknes. Neskatoties uz attālinātās mēģināšanas izaicinājumiem, šobrīd tas joprojām ir daudzskaitlīgāks kā senāk.

Gatavojoties šīgada citādajiem svētkiem, Pozemkovskis priekšplānā izvirzīja sadziedāšanās iespēju kā tādu.   

Dziedātāji novērtē diriģenta darbošanos attālinātajā pandēmijas laikā un piebilst, ka viņu korim ir brīnišķīgs, apņēmīgs diriģents, kas veido radošus projektus. 

"Viņi ir atsaucīgi, ja māk pareizi pasniegt idejas, kas varbūt pirmajā mirklī šķiet lielākas, nekā varētu pacelt. Kad šī atsaucības dzirksts parādās, tad tā pārņem visus uzreiz," dziedātāju sacīto papildina Krišs Pozemkovskis. Protams, neiztiek arī bez lejupslīdes brīžiem, bet, kad vajag, visi savācas un viens otru atbalsta. Ja jau ir koris, ir jādara, uzskata dziedātāji un diriģents.

Rīgas Kultūru vidusskolas jauktā kora dalībnieki un diriģents Krišs Pozemkovskis

Grūdiens bērnu attīstībai 

Jau kopš 2010. gada katros Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos īpašā koncertā Vērmanes dārzā pulcējas un ar savu programmu svētkos piedalās arī speciālo skolu audzēkņi. Kopā ar citiem Vērmanes dārza koncertu un svētku projektu visu šo laiku veido mūzikas kolektīvu vadītāja Elga Pole-Polīte un Regīna Grebežniece, kas vada projekta deju kolektīvus. Abas neslēpj, ka gan skolotāji, gan bērni skumst par lielo svētku klātienes notikumu neesamību. Ikgadēja pašu tradīcija ir Dziesmu un deju svētku dalībnieku nometne, kurā jau laikus tiek nostiprināts apgūtais repertuārs. Arī tā šogad izpaliek. 

Deju kolektīvu vadītāja Regīna Grebežniece un mūzikas kolektīvu vadītāja Elga Pole-Polīte

"Dziesmu svētku kustība šo bērnu attīstībai ir milzīgs grūdiens, milzīga emocionāla katarse.

Šiem bērniem dziesmu gars un emocionālais virmojums ir kaut kas ļoti īpašs, ko mēs varam tikai sajust, ne aprakstīt un pateikt,'' atzīst Elga Pole-Polīte.

Līdzšinējos svētkos, kā atzīmē Regīna Grebežniece, bijušas ne tikai dziesmas un dejas, bet arī radošās darbnīcas Vērmanes dārzā. Tajās varēja smelties idejas, kā strādāt ar īpašajiem bērniem. 

Mājsēdes laiks speciālo skolu audzēkņiem un skolotājiem bija mazliet citādāks, jo bija iespēja darboties klātienē – tika uzrīkots iekšējais Dziesmu svētku koncerts, kā arī iedziedātā kopdziesma. Viena no solistēm ir Gaismas internātpamatskolas muzikāli talantīgā Marta Rancāne. No iepriekšējiem svētkiem viņai saglabājušās patiesi jaukas atmiņas. Tā ir ne tikai kopīga muzicēšana, bet arī iespēja satikt draugus. 

 Grebežniece skaidro, ka tiem bērniem, kuri piedalījušies iepriekšējos svētkos, ir žēl, ka šoreiz tādu nav. Savukārt mazie dziedātāji ir degsmes un apņēmības pilni gatavoties nākamajiem svētkiem.

Bērni šogad esot saņēmuši Dziesmu svētku somiņas, pildspalvas, nozīmītes. Skolotājiem tika arī sejas maskas ar svētku emblēmu. 

Mūzikas kolektīvu vadītāja Elga Pole-Polīte un audzēkne
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt