Panorāma

Pārtikas uzņēmumi nevar atrast strādniekus

Panorāma

Panorāma

Operas piebūve – pagaidu risinājums

Operas piebūve kā pagaidu risinājums var «dzīvot» pat 10 gadus

Latvijas Nacionālās operas ēkas piebūve, kuras vizuālais tēls plaši apspriests sociālajos tīklos, ir tikai pagaidu risinājums. Tā saka operas vadītājs Zigmars Liepiņš, uzsverot – finansējums ēkas trešās kārtas celtniecībai nav atrasts jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem, tāpēc nācies meklēt citu risinājumu. Atbildīgās iestādes līdzekļus operas pabeigšanai gan nesola arī tagad, tādējādi pagaidu piebūve pie operas varētu atrasties pat turpmākos 10 gadus.

"Garāža", "mauzolejs", "angārs", "arhitektoniska katastrofa" – šādos vārdos sociālo tīklu lietotāji nodēvējuši jauno Latvijas nacionālās operas ēkas piebūvi, kuru pēc pāris nedēļām plānots nodot ekspluatācijā.

Vairāki sociālo tīklu lietotāji arī norādījuši, ka atšķirībā no okupācijas muzeja, par kura piebūvi izcēlās gara un asa arhitektu diskusija, par operas turpmāko izskatu neviens īpaši nav uztraucies.

Operas vadītājs Zigmars Liepiņš norāda – ar piebūvi ilgāk gaidīt vairs nevarēja.

“Tie darba apstākļi bija vairāk nekā necilvēcīgi,” norāda Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš.

Latvijas Televīzija jau iepriekš stāstījusi, ka greznās operas izrāžu dekorācijas pirms un pēc izrādēm nereti mirkušas lietū. Tagad no operas noliktavas Lubānas ielā atvestajām dekorācijām ir vieta zem jumta un ierīkots pacēlājs dekorāciju nogādāšanai skatuves līmenī. Agrāk konstrukcijas apmainīja paši cilvēki, strādājot arī naktīs, kad snieg un ir apledojušas kāpnes.

Rīgas dome līdzekļus operas ēkas trešās kārtas būvniecībai solīja jau 2001. gadā, bet tie nav atrasti un nav iekļauti arī turpmākās desmitgades plānā. Arī Kultūras ministrija tuvākajos gados ieguldīt trešās kārtas būvniecībā nav plānojusi. “Vienīgais risinājums bija būvēt pagaidu būvi, kas neizmaksā lēti nemaz, un tā nu viņa te ir,” norāda Liepiņš. Viņš apliecina, ka izmaksas bijušas tuvu miljonam eiro. “Tas ir pagaidu variants. Debatēt par to, vai tas ir arhitektoniski piederīgi vai nav, ir pilnīgi lieki. Tas ir labākais variants, ko par tādu naudu šeit varēja uzbūvēt,” saka Liepiņš.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā atzīst – par operas piebūvi bijušas diezgan garas diskusijas. Viens no variantiem atmests kā pārāk masīvs, bet šis atzīts par atbilstošu. “Ir jābūt pietiekami augsta līmeņa dizainam, kvalitatīviem materiāliem un risinājumiem, jo vieta, protams, ir nozīmīga. (..) Mums uzreiz ir jāatceras, ka tā tomēr ir īslaicīga rakstura būve, un viņa ir diezgan vienkāršas un vieglas konstrukcijas. Tas nav kaut kas tāds, ko ir paredzēts tur atstāt uz gadu desmitiem, (..) uz 10 gadiem varētu sanākt,” atzīmē inspekcijas galvenais inspektors Jānis Asaris.

To pieļauj Būvniecības likums, kas paredz, ka īslaicīgas lietošanas būvi var izmantot piecus gadus, bet nepieciešamības gadījumā – šo termiņu pagarināt vēl uz pieciem. Pēc tam tā jānojauc.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti