"Mums ir vajadzīgs vislabākais, iespējami labākais rezultāts mūsu pilsētai, mūsu nācijai," uzsver arhitekts.
Izvērtējot visus 38 konkursā iesniegtos metus no Eiropas un Āzijas valstīm, 12 žūrijas locekļi un arīdzan tehniskās žūrijas eksperti tālāk virzīs sešus darbus. Līdz otrās kārtas rezultātu paziņošanai jāsaglabā konkursa dalībnieku anonimitāte.
"Piemēram, vienā darbā mēs redzam to, ka ļoti daudz saglabāts no esošās struktūras, un viss jaunais iet uz augšu – jo daudz jau nebija, kur iet. Mums ir diezgan ierobežots zemes gabals, un kā tad mēs risināsim šo funkciju, kas ir.
Ja ne uz pusi, tad 40 procentus klāt esošajai ēkai ir nepieciešams pievienot. Kādā veidā to izdarīt? Kāds ir gājis ļoti uz augšu, kāds ir gājis ļoti uz leju, ir ļoti dažādi koncepti.
Taču šis nav konceptu konkurss, šis ir konkurss, kurā mēs gribam uzbūvēt ēku diezgan iespējami īsā laikā," darbus komentē Didrihsons.
Kādā citā darbā, viņaprāt, skaidri nolasās, kur ir vecais un kur ir jaunais: "Cilvēki funkcionāli visos līmeņos, ļoti profesionāli ir atvēruši pirmo stāvu publikai – lai cilvēki tiektos šeit pavadīt laiku arī tajā laikā, kad šeit nenotiek koncerti. Mēs tiešām visu laiku domājam, kā šī māja strādās."
Arhitekts Juris Mitenbergs norāda: "Vieta ir nedaudz pretrunīga ar šo daļēju Politiskās izglītības nama saglabāšanu – mēs veidojam jauno koncertzāli, bet nedaudz saglabājam no esošā. Vienlaikus es esmu noteikti priecīgs, ka šāds konkurss ir noticis un
šāda koncertzāle šajā vietā varētu būt ļoti vērtīga centra dzīvībai, parka atdzīvināšanai, kultūras norisēm un dzīvei Rīgas centrā."
Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli "Rīgas filharmonija" ir ļoti sarežģīts projekts, jo tā būs māja mūzikai. Jāņem vērā pilsētbūvnieciskie principi, apbūves noteikumi, atrašanās vietā parkā un pie kanāla, jāveic transportplūsmas analīze, piegādes iespējas un, protams, jāparedz izcili akustikas un skatuves tehnoloģiju risinājumi.
Gatis Didrihsons izceļ atbilstošu pasaules līmeņa telpu radīšanu,
"lai šeit var braukt pasaules izcilākie orķestri uzstāties, lai šeit nebūtu nekādu kompromisu ar akustisko skanējumu, ar skatuves piegādēm, tām visām lietām ir jāstrādā".
"Tas ir ļoti būtisks moments, kā uz objektu skatās šī objekta rezidenti, kas arī bija žūrijā pārstāvēti," teic arhitekts.
Tāpat nozīmīgi ir tas, ko šī ēka dod pilsētai: "Mēs esam Rīgas centrā, te ir parks, kas drusciņ nīkuļo, nav šeit pietiekami funkciju. Tāpēc mēs kā žūrija, arhitekti, kas ir žūrijā, un ainavu arhitekti, mēs ļoti skatījāmies uz šīs ēkas atvērtību pilsētai – kā tā varētu šo vietu iedzīvināt."
Juris Mitenbergs papildina: "Šādas kultūras būves ir ļoti svarīgas. Kā mēs redzam no "Hanzas perona" [pieredzes], ir nepieciešama šī koncertzāle, ir nepieciešams pabeigt Jauno Rīgas teātri, Valmieras [Drāmas] teātri. Mums noteikti ir vajadzīgs Laikmetīgās mākslas muzejs, mums ir vajadzīga Nacionālā teātra piebūve, attīstīt Dailes teātra Mazo zāli. Domāju, ja mēs gribam kā valsts un kā nācija attīstīties, tad šie objekti ir ļoti svarīgi."
Visus konkursam iesniegtos metus iespējams aplūkot līdz 16. jūnijam.
