Kas notiek ar plāniem par pensiju līmeņu izmaiņām un pensiju sistēmu?

Jānis Reirs, Kārlis Šadurskis, Sandra Stabiņa, Uldis Rutkaste, Edgars Voļskis, Artūrs Roze

Jānis Domburs 9.oktobris, trešdiena 21:20

«Sabiedrības resursi nav bezizmēra» un «kaut kas traks»: valsts un privātā atbildība Ukrainas bēgļu integrācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 5 mēnešiem.

Tas, ka piedāvājums par bezmaksas latviešu valodas kursu nodrošināšanu Ukrainas kara bēgļiem nav iekļauts Iekšlietu ministrijas gatavotajā pasākumu plānā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, vēl nenozīmē, ka šādi kursi šiem cilvēkiem nebūs pieejami. Taču izmaksas, kas saistītas ar šo kursu nodrošināšanu, tiks segtas nevis no valsts budžeta, bet gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un jau līdz šim piešķirtā finansējuma. Tā trešdien raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā apgalvoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, uzsverot – pasākums pēc būtības tiekot atbalstīts.

Kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgā, “Providus” migrācijas un integrācijas pētniece Agnese Lāce diskusijā stāstīja, ka pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem Ukrainas bēgļu vidū esot ļoti liels jau kopš pirmās dienās. “NVO centrā informācijas punktā strādājošie atbild uz šo jautājumu katru dienu,” uzsvēra Lāce. Viņa uzskata – ar finansējuma piešķiršanu kursu sākšanai nevajadzētu kavēties, jo drīzumā skolās gaidāmas vasaras brīvdienas, kas nozīmē, ka pieejamas būs gan telpas, gan pasniedzēji. Tikmēr Kultūras ministrija, pēc viņas teiktā, rosinājusi latviešu valodas kursus piedāvāt pēc sešiem mēnešiem.

Sabiedrības integrācijas fonds Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta plānam bija iesniedzis priekšlikumu piedāvāt bēgļiem 20 stundas ilgus kursus latviešu valodas sākotnējai apguvei, taču šis priekšlikums nav guvis atbalstu.  Fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce, jautāta, vai latviešu valodas kursi kara bēgļiem no Ukrainas varētu sākties uzreiz, atzina, ka tā tomēr nenotiks. “Ir skaidrs, ka tajā brīdī, kad tiks fondi palaisti, tad tas varēs sākties,” viņa teica.

Tikmēr “Ziedot.lv” valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta uzsver – ar labdarības, tas ir, ziedojumu palīdzību atbalstīt Ukrainas bēgļus var tikai īstermiņā. “Jāsaprot, ka Latvijas sabiedrībai resursi nav bezizmēra,” viņa teica, norādot, ka pagaidām sabiedrības atbalsta apmērs vēl īpaši nekrītas. Vienlaikus ir jāatminas, ka arī no valsts budžeta finansētais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem būtībā ir sabiedrības atbalsts, piebilst Dimanta.

“Citādi ir tā, ka mums tagad ļoti daudzi cilvēki zvana un saka, ka jūs tagad visu tikai ukraiņiem, un valsts arī ukraiņiem. Un tas ir bīstami no integrācijas viedokļa, ja mēs to neizskaidrojam,” tā Dimanta.

KONTEKSTS

Īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valdība apstiprināja pasākumu plānu gadījumam, ja cilvēki no Ukrainas masveidā ierastos Latvijā. Plāns balstījās uz prognozi, ka Latvijā ieradušos cilvēku skaits varētu sasniegt 10 tūkstošus. Tomēr kopš 24. februāra Latvijā ieradušies jau teju 25 tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju, iespējams, pat vēl vairāk. Tādēļ tagad tapis jauns pasākumu plāns Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Tajā iekļauto atbalsta pasākumu kopsumma pārsniedz 100 miljonus eiro. Šonedēļ plānu bija paredzēts skatīt valdībā, taču tā apstiprināšana tika atlikta. Kritiku par šo pasākumu plānu izteikušas gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti