2019. gads, pēc Mārtiņa Kazāka teiktā, cenu salīdzināšanai ir adekvātāks nekā pagājušais, jo 2020. gadā pēc [Covid-19 izraisītās] krīzes energoresursu cenas bija sarukušas.
Latvijas Bankas jaunākie aprēķini un dati par šā gada sākumu liecina, ka, apkopojot tēriņus par elektrību, siltumu un gāzi tieši mājsaimniecību segmentā, šo izdevumu pieaugums patlaban veido mazliet vairāk nekā 40 miljonus eiro mēnesī. Šāds mājsaimniecību izdevumu palielinājums veidojas, ja salīdzina ar situāciju pirms diviem gadiem, kad globālos procesu pasaulē vēl nebija skārusi Covid-19 izraisītā krīze.
Vērtējot situāciju ar potenciālo valsts atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem enerģētikas cenu krīzē, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja:
“Es uz šo situāciju raugos vienkārši. Ja kāds slīkst, tad viņš ir jāglābj, un, līdzko no ūdens ir ārā, – uzreiz uz peldēšanas apmācībām”!
Situācija Latvijā patlaban ir ļoti līdzīga – cenu kāpums ļoti straujš un liels atbalsts ir ļoti nepieciešams, un iespējams risinājums ir. Līdz ar to jāskatās, ko [šajā atbalstā] var pielabot, taču jāņem vērā, ka cenas saglabāsies salīdzinoši augstas arī turpmāk, tādēļ dotējot ir jāsaglabā samērīguma un proporciju princips, lai cilvēki nezaudētu motivāciju virzīties uz mazāku enerģijas patēriņu.
Lai sagatavotos nākotnei, ir jāveic investīcijas, lai enerģija kļūtu vieglāk pieejama un mēs būtu mazāk atkarīgi no svārstībām citos tirgos, piemēram, Vācijā, kur strukturālas izmaiņas ir izraisījusi apņemšanās atteikties no kodolenerģijas un ogļu stacijām. Iedzīvotājiem un uzņēmējiem, pēc Mārtiņa Kazāka teiktā, ir jātiecas uz energoefektivitāti, kuras īstenošanai jāizmanto Eiropas [atveseļošanas fonda] nauda. Piemēram, Rīga ēku siltināšanas ziņā nav izdarījusi visu, ko varēja, lai samazinātu iedzīvotāju izdevumus par apkuri.
Latvijas Bankas prezidents arī atgādina, ka jebkurš straujš cenu kāpums liks centrālajai bankai celt likmes, kuras mūsu valstī jau tā nav īpaši zemas.
KONTEKSTS:
Valdību veidojošie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” , Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!” un Jaunā konservatīvā partija – ir konceptuāli vienojušies par 250 miljonu eiro atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām.
Atbalsta veidi būs dažādi un tie ietvers gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atbalstu.
Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.
Ekonomikas ministrijā informēja, ka elektrības sadales tarifa kompensācija četros mēnešos valstij provizoriski izmaksās 63,2 miljonus eiro, savukārt OIK atcelšana uz četriem mēnešiem – 17 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. Tāpat papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem šogad ir ģimenes valsts pabalsti, kam valsts budžetā papildus piešķirts 90 miljonu eiro liels finansējums.
Tomēr, redzot aizvien straujāku energoresursu cenu kāpumu, premjers atzina, ka ar esošajiem pabalstiem nepietiek.