Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Jānis Ikstens, Vita Matīss, Rūta Dimanta, Jānis Endziņš, Arnis Kaktiņš, Georgs Rubenis

Jānis Domburs 28. septembris, trešdiena 21:15

«16 pašvaldībām reforma ar mīnusa zīmi» un «zvērīgs darbs par €1700» – skolu realitāte

Lai gan Izglītības ministrija uzskata, ka nauda pedagogu algām Latvijā ir atvēlēta pietiekamā apmērā, turīgo un lielo reģionu skolu pedagogi ir pārstrādājušies, bet mazās pašvaldības nesaskata iespējas vēl vairāk samazināt skolu tīklu, diskusiju raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents (LIVA) Rūdolfs Kalvāns un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Skolotāju atalgojumam finansējums Latvijā ir pietiekams, un jautājums ir tikai par to, lai skolotājiem būtu pilnas slodzes darbs, proti, viņi nevar strādāt skolā, kurā ir 30 bērni un 15 skolotāji, uzsvēra izglītības ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"). Pēc viņas teiktā, mēs maksājam par izglītību vairāk nekā igauņi, bet algas skolotājiem ir mazākas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga šo situāciju saistīja ar faktu, ka Latvijā izglītības izdevumos tiekot ietvertas  izmaksas, ko citas valstis tur neiekļauj, piemēram, skolēnu brīvpusdienas, kas ir daudzi desmiti miljonu eiro.  Viņa gan atzina, ka Latvijas kaimiņvalstis patiešām straujāk optimizēja skolu tīklu, taču atvēlēja tam pienācīgus līdzekļus, piemēram, Lietuvā vairāku gadu garumā algās tika investēti 300 miljoni eiro.

Turpretim Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents (LIVA) Rūdolfs Kalvāns uzsvēra, ka cietējiem šajā situācijā nevajadzētu būtu to reģionu pedagogiem, kuru darba vietās skolu tīkls ir sakārtots. Uz jautājumu, kādas algas skolotājiem šajās sakārtotajās vietās pašlaik ir, Kalvāns atbildēja, ka tie varētu būt 1100 eiro uz rokas par slodzi, taču jāsaprot, ka skolotāja darba slodze nav klasiskās 40 stundas nedēļā.

Alga var sasniegt arī 1700 eiro mēnesī, taču tas nozīmē "zvērīgu, nenormālu darbu".

Tas ietver 28 kontaktstundas, audzināšanu, metodiskās komisijas vadīšanu, celšanos plkst.5.00 rītā un mājas darbus līdz astoņiem vakarā. "Tā nauda ir, bet tas, ko vadzētu panākt, ir šo 1700 eiro saņemšana par 30 kontaktstundām [pilnu slodzi]," sacīja Rūdolfs Kalvāns. Tādēļ vien, ka kaut kur Latvijā skolu tīkls nav optimāls, citur skolotājiem nevajadzētu būt spiestiem gaidīt desmit gadus, līdz atalgojuma jautājums ir atrisināts.

Jaunajā modelī, ko piedāvā Izglītības ministrija un kas paredz, ka kvalitātes latiņa ir paaugstināta, skolu tīkls ir optimizēts un bērnu skaits uz pedagogu ir liels, 27 Latvijas pašvaldības faktiski ir sodītas, bet 16 pašvaldībām jaunais modelis faktiski ir ar mīnusa zīmi, šādu ainu diskusijā "Kas notiek Latvijā?" iezīmēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

"Tu esi darījis, tu esi kārtojis, un tagad tev pasaka – nē, nebūs tāds algas pielikums!"

 Rūdolfs Kalvāns savukārt atzīmēja, ka brīvā tirgus apstākļos stimulēt skolotājus ar 1% algas pielikumu, atvēlot 2000 eiro uz visu novadu, ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo šādas naudas dēļ, kas faktiski katram skolotājam būtu viens eiro, nemaz nav vērts pūlēties. Viņš uzskata, ka pielikumam jābūt vismaz 20% apmērā.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas vadītāja Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") turpretim uzsvēra, ka viņas novadā slēdzamu skolu nav, katrā ziņā, nav iespējams pateikt, kura skola ir tik maza, ka to vajadzētu likvidēt. Pašvaldības ļoti labi pārzina savu saimniecību, taču tām ir atšķirīga pieeja.

"Nevar pēc novadu reformas runāt par pašvaldību sodīšanu. Pašvaldības tik ļoti daudz dara izglītības jomā, piemēram, piemaksā pie algām, kas tām nebūtu jādara,"

sacīja Inga Bērziņa.

Nevienlīdzīgā darba samaksa rada vēl kādu problēmu – ja skolotājs zina, ka par tādu pašu darbu kaimiņu novadā maksā vairāk, tad ir tikai loģiski, ka viņš izvēlēsies labāk atalgotu darbu. Tādēļ nav saprotams, kādēļ šāda nevienlīdzība pastāv, ja jau nauda ir, jautāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.

"Ceļš uz sabalansētu slodzi noteikti kaut ko maksās, taču sabiedrībai ir jāsaprot – ja nebūs skolotāja, nebūs nekā, nebūs to, kas ceļus grantēs, nebūs mediķu, diplomātu un arī karavīru," situāciju raksturoja Rūdolfs Kalvāns. 

KONTEKSTS:

LIZDA padome nākusi klajā ar vairākām prasībām par darba algas celšanu un slodzes sabalansēšanu, pretējā gadījumā solot septembrī lemt par protesta akcijām. Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga izteikusies, ka "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem". Ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") savukārt atbildējusi, ka tie ir meli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt