Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas vadītāja Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”) šādam vērtējumam nepiekrita, atgādinot, ka skolotāju atalgojums ir audzis, turklāt pēdējos piecos gados ir likvidētas vairāk nekā 250 skolas. Ir pašvaldības, piemēram, Pierīga, kur skolu tīkls ir pilnībā sakārtots, bet skolotāji joprojām spiesti dzīvot nemitīgā pārmaiņu procesā.
Bijusī izglītības ministre Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdībā (2014.–2016.g.) un pašreizējā Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile atzina, ka veidā un dinamikā, kā mēs pēdējo sešu gadu laikā risinām pedagogu algu problēmu, nekas nav mainījies.
“Katra partija, kas ir ministrijā pie teikšanas, nāk ar savu uzstādījumu, un lielā mērā ir sajūta, ka viss sākas no jauna”.
Pēc viņas domām, nav pareizi sadalīt bērnus un skolas starp pašvaldību un valsti, jo "tur vajadzētu būt spējai vienoties". Arī pašreizējās ministres pieeja atbildību par skolotāju algām pilnībā nodot pašvaldībām Mārītei Seilei nav pieņemama.
“Pedagogi ir atvērti pārmaiņām, bet nodrošiniet atbilstošus resursus, lai viņi šo darbu var darīt!” tā savukārt norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Pēc viņas teiktā, neviens jau neiebilst pret jauno izglītības saturu, taču tam nepietiek ne laika, ne līdzekļu. Trūkst mācību materiālu, nav atbilstošas vides un atbalsta personāla.
Turpretim Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents (LIVA) Rūdolfs Kalvāns pauda viedokli, ka kādreizējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") savulaik izdarīja politiski ļoti divdomīgu gājienu attiecībā pret Rīgas pilsētu un šī ēna joprojām velkas mums līdzi – “treknā” Pierīga visu laiku tiek pretnostatīta Rīgai.
“Man liekas, šī diskusija brīnišķīgi parāda politiskās diskusijas šarmu. Neviens negrib būt sliktais,”
secināja Mārīte Seile. Pēc viņas teiktā, ja Saeima būtu “sliktā” un iestrādātu nosacījumus, kas nosaka klases lielumu, tad pašvaldības to daudz vieglāk izdarītu. Šādu viedokli viņa ir dzirdējusi no praktiķiem.
Izglītības ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") norādīja, ka, pieejot pavisam matemātiski un samaksājot katram novadam par to skolēnu skaitu, kas ir aprēķināts, kā arī visiem novadiem piemērojot vienādu koeficientu, situācija būtu tāda, ka lielākā naudas daļa paliktu Rīgā un Pierīgā.
“Šis dokumenta projekts, ko jūs izstrādājāt, jaunais naudas pārdales projekts ir pilnīgā pretrunā ar Nacionālo attīstības plānu (NAP), ar izglītības attīstības pamatnostādnēm un ar informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju,”
ministres teikto komentēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Saeimā apstiprinātās izglītības attīstības pamatnostādnes paredz, ka algas jāpaaugstina, ņemot vērā sabiedriskajā sektorā strādājošā vidējo algu valstī un pievienojot katru gadu klāt 8,4%. Ingai Vanagai nav saprotams, kas pašreizējos algu aprēķinos izmantots par bāzi, ņemot vērā faktu, ka vidējā alga valstī sabiedriskajā sektorā strādājošajiem 2018. gadā bija gandrīz 1400 eiro, bet 2022.gadā – 1527 eiro.
Anita Muižniece savukārt uzsvēra, ka pieaugums būs minimālajai algai, jo ir svarīgi, lai arī tās pašvaldības, kuras no septembra spēs samaksāt saviem skolotājiem tikai 830 vai 900 eiro, varētu maksāt 1200 vai 1300 eiro lielas algas. Inga Vanaga gan iebilda, ka koeficients 8,4% pazudīs kopējā katlā, lai kompensētu zaudējumus 16 pašvaldībām.
Turpretim bijusī izglītības ministre Mārīte Seile aicināja ņemt vērā un iekļaut kopējā aprēķinā arī pašvaldību izdevumus izglītībai. Ja šādus aprēķinus mēs veiktu un saliktu kopā gan valsts, gan pašvaldību izglītībai atvēlēto naudu, mēs redzētu, ka Latvija ir īpaša ar to, ka milzīgi daudz līdzekļu iegulda telpās, ēkās un infrastruktūrā tā vietā, lai novirzītu tos skolotāju algām.
KONTEKSTS:
LIZDA padome nākusi klajā ar vairākām prasībām par darba algas celšanu un slodzes sabalansēšanu, pretējā gadījumā solot septembrī lemt par protesta akcijām. Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga izteikusies, ka "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem". Ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") savukārt atbildējusi, ka tie ir meli.
