Saeima par 2024. gada valsts budžeta apstiprināšanu galīgajā lasījumā plāno lemt nākamnedēļ. Trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā no politiķu puses vairākkārt izskanēja apņemšanās, veidojot 2025. gada budžetu, beidzot nopietnāk pieķerties budžeta bāzē jau ietverto izdevumu pārskatīšanai.
"Viens no, manuprāt, svarīgākajiem jautājumiem, ir pārliecināties, ka katrai budžeta kategorijai, kas mums ir, ir skaidrs efektivitātes izvērtējums un, iespējams, viņas ir terminētas," norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs, "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Tikmēr opozīcijā esošo "Apvienoto sarakstu" pārstāvošais ekspremjers Māris Kučinskis sacīja: "Šobrīd, ja grib kaut ko sasniegt, ir vajadzīga kārtīga bāzes revīzija." Viņaprāt, šobrīd tā dēvētie valsts budžeta bāzes izdevumi jau sasnieguši apmēru, kad tie uzskatāmi par "nenormāli lieliem" un vairs nav īsti saprotams, kas, kāpēc un cik pamatoti tajos iekļauts.
Diskusijā līdzīgu viedokli pauda "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, gan piebilstot: "Skaidrs, ka nenotiks brīnums, visu pārskatīs un pēkšņi parādīsies tur miljardi."
Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers priekšlikumus par to, kā valsts budžets būtu reformējams, cer sagaidīt no Valsts kontroles.
Iepretim citām eirozonas valstīm, Latvijas valsts parāds ir salīdzinoši zems – atbilstoši nākamā gada valsts budžeta likumprojektam tā maksimālais apmērs 2024. gadā nedrīkst pārsniegt 19,3 miljardus eiro. Tomēr šoruden Latvija ir izpelnījusies Eiropas Komisijas aizrādījumu par pārlieku strauja izdevumu pieauguma ieplānošanu nākamā gada valsts budžetā. Proti, vēl vasarā Eiropas Komisija bija rekomendējusi valsts budžeta izdevumu pieaugumu plānot maksimums 3% apmērā, taču Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības pirmajā sagatavotajā budžeta projektā tas ieplānots 4,8% apmērā.
"Progresīvo" politiķis Šuvajevs diskusijā gan izteicās, ka viņam neesot iebildumu pret šādiem aizrādījumiem.
