Par to intervijā Latvijas Radio raidījumā „Kā labāk dzīvot?” stāstīja Latvijas Universitātes asociētā profesore, Pārtikas ķīmijas centra vadītāja Ida Jākobsone un dietoloģe, P.Stradiņa slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija.
Veicot pētījumus, secināts, ka kancerogēno vielu saturs maizes garozās var būt ļoti atšķirīgs. Dažos gadījumos kancerogēnās vielas ir minimālā daudzumā, bet citos - pat 3-4 reizes pārsniedz daudzumu, kas ir maizes mīkstākajā daļā.
Maize, kurā šo vielu ir mazāk, pārsvarā ir gaišākā krāsā, mazāk smaržīga. Jo tumšāka garoza, jo vairāk tajā kancerogēno vielu, bet mazāk to ir gaišākā garozā.
Ēdot mazi, vajadzētu daļēji atbrīvoties no izteikti biezās, tumšās garozas, iesaka speciālistes.
Speciālistes iesaka izvairīties no taukvielām, papildu cukuriem, iesala ekstraktiem maizē. Tajā pašā laikā rupjmaizes ražošanas process – sastāvs, mīklas sagatavošana - nosaka to, ka maizē var būt mazāk kaitīgu vielu.
Speciālistes norāda, ka ražotāji aizvien uzlabo savas tehnoloģijas un viņu piedāvājums ir tik plašs, ka ir iespējams atrast tīru rudzu maizi.
Vairāk kancerogēnās vielas veidojas maizē, kur klāt pievienoti rieksti un salti žāvēti augļi. „Augļi, jau žāvējot, ir palielinājuši ne visai vēlamu vielu saturu organismam. Un vēlreiz krāsnī ievietojot uz divām stundām, tas daudzums vēl palielinās. Un summā arī visā maizītes tilpumā palielinās nevēlamo vielu daudzums,” saka Ida Jēkobsone.
