Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mazpulcēni tiekas Staļģenē

Preiļu novadā veidos melnā stārķa mikroliegumu

Preiļu novadā veidos melnā stārķa mikroliegumu

Melnā stārķa populācija Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs strauji samazinās, tāpēc eksperti, lai putnus aizsargātu, veido mikroliegumus. Šogad melnais stārķis manīts Preiļu novada Aizkalnes pagastā, un speciālisti lēmuši, ka ap tā ligzdošanas vietu veidos vairāk nekā 40 hektārus plašu aizsargzonu. Vietējie iedzīvotāji gan ir nobažījušies par turpmāko saimniecisko darbību, tomēr eksperti mudina, pirms spert pārsteidzīgu soli, iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz arī valsts kompensācijas mikrolieguma skarto teritoriju īpašniekiem.

Pirms 30 gadiem Latvijā ligzdoja aptuveni 300 melno stārķu pāri. Pašlaik tie ir vairs tikai 100, tāpēc ir svarīgi veicināt putnu aizsardzību – uzsver putnu vērošanas eksperti. Nolemts veidot melnā stārķa mikroliegumu Preiļu novada Pelēču un Aizkalnes pagastos, kur jau četrus gadus pie Jašas upes vietā, ko sauc par Feldhofu, ligzdo tieši melnais stārķis. Blakus tai jau izveidots dabas liegums “Jaša”, tādēļ mikroliegums būs tā turpinājums. 

"Fantastiska ieleja, viņai upes gravā aug veci, veci lieli ozoli. Vienā no šādiem lielajiem kokiem melnais stārķis ir atradis sev piemērotu ligzdas vietu," teica sertificēts putnu eksperts, biologs Edgars Lediņš.

Mikroliegums un tā buferzona skars 25 vietējās saimniecības. To vidū ir arī piemājas saimniecība Pelēču pagastā, kur Ināra Dekterjova kopā ar brāli saimnieko jau piektajā paaudzē. Abi rūpējas par bitēm un audzē 30 Latvijas tumšgalvju aitas. Tā kā nelielo piecu hektāru mežu izmanto tikai paši sev malkas sagatavošanai un jau līdz šim centušies būt videi draudzīgi, mikrolieguma ieviešana rada satraukumu.

"Mēs arī audzināti no bērnības mīlēt dabu, aizsargāt dabu, lielos kokus saglabāt, saimniekojam bioloģiski, un uz šo brīdi manas domas ir, ka šāds liegums nav nepieciešams. Vai tiešām ir tā, ka nevar ne art, ne sēt, ne veikt to saimniecisko darbību?!" stāstīja piemājas saimniecības saimniece Ināra Dekterjova

Raizējas arī citi lauksaimnieki, turklāt ligzdas tuvumā atrodas arī ganības. Eksperti gan skaidro, ka būtiskākais ierobežojums ir tieši mikrolieguma zonā, kur sešas saimniecības vairs nedrīkstēs veikt nekāda veida mežistrādi, buferzonā tā aizliegta stārķa ligzdošanas laikā no marta līdz augustam, taču ir iespējams pieprasīt par to kompensācijas no valsts, gan arī vērsties pēc palīdzības vietējā virsmežniecībā.

"Mēs arī aicinām cilvēkus šajās vēstulēs informatīvajās sniegt savu viedokli, jo mēs jau nezinām, kas, ko viņš ir paredzējis šajā īpašumā, varbūt viņam ir kādi plāni," teica Dienvidlatgales virsmežniecības Inženieris vides jautājumos Kristīne Riekstiņa.

"Tur vienā pusē ir ganības, otrā pusē pļavas, un ganības ir noteikta cilvēka darbība, kas šo putnu netraucē. Tā arī tāda laba zīme, ka viņš ar šo cilvēka saimniecisko darbību ir iemanījies sadzīvot. Tur nekādu ierobežojumu nav," norādīja Lediņš.

Pavisam Dienvidlatgalē melnajam stārķim ir izveidoti 20 mikroliegumi. Tādus veido arī tāpēc, ka straujo populācijas samazinājumu līdztekus dabas faktoriem veicina arī saimnieciskā darbība.

"Ja mēs nesargājam neko, tad mēs cērtam visu nost un tad mēs varam nonākt pie situācijas kāda ir jau arī Dānijā un Vācijā, kur melnais stārķis vispār izzuda un tāpēc vien, ka viņiem nav šīs ligzdošanas vietas," skaidroja Lediņš.

Pretimnākot arī saimnieciskās darbības saglabāšanai, Preiļu novada Pelēču un Aizkalnes pagastos mikroliegumam izvēlēts minimāls lielums, kas kopumā ir vairāk nekā 40 hektāri, nevis 130, kas ir lielākais iespējamais. Iedzīvotāji uzsver, ka vērtīga būtu arī, piemēram, pašvaldības organizēta kopsapulce vai sabiedriskā apspriešana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti