Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs

Baltijas jūras pludmalēs konstatētas vairākas nepilnības atkritumu apsaimniekošanā

Pludmalēs konstatē nepilnības atkritumu apsaimniekošanā

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ir gandrīz 1500 atpūtas vietas, taču ne visās ir iespēja šķirot atkritumus. Tas ir īpaši svarīgi, jo vasaras sezonā atkritumu daudzums jūras krasta pašvaldībās pieaug par 63%, taču tikai 11% no atkritumiem tiek sašķiroti un nodoti otrreizējai pārstrādei.

Piejūras zonās apmeklētājiem ir jābūt iespējai šķirot atkritumus. Piemēram, Engurē, krasta kāpu aizsargjoslas zonā, līdz galam šī situācija nav sakārtota. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka ministrija nevar izdot noteikumus katrai pašvaldībai, jo iedzīvotāju blīvums un cilvēku skaits, kas apmeklē publiskās vietas, mainās un atkarīgs no gadalaika.

Nedaudz labāka situācija ir Klapkalnciema pludmalē, kur ir dzeltenais konteiners papīram, plastmasai un metālam, kā arī zaļais konteiners stiklam, taču tur vēl trūkst sadzīves atkritumu konteinera, kur izmest nešķirojamos atkritumus, kā arī nav bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinera.

Savdabīga situācija ir izveidojusies Jūrmalā, kur gar jūru izvietoti zaļie sadzīves atkritumu konteineri, kur šķirošanas iespējas nav, taču, dodoties uz jūru, 27 lokācijās ir izvietoti šķirošanas konteineri. Tas rada pretrunu – vai nu izmest visu uz pludmali līdzatnesto sadzīves konteinerā un nešķirot, vai tomēr paiet dažus soļus uz priekšu un sašķirot.

Jūrmalas Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova skaidro, ka šobrīd pašvaldībai nav plāna konteinerus mainīt. “Ideja ir tāda, ka, ejot uz pludmali, izejā uz jūru ir jāatstāj visi atkritumus, ko nevajadzētu ienest pludmalē. Mēs plānojam izejās uz jūru vairāk izvietot dalītās vākšanas konteinerus, lai pēc iespējas mazāk ienestu atkritumus pludmalē, ” norāda Sapronova.

No pludmales atkritumiem četras piektdaļas ir otrreiz pārstrādājami – dažādi plastmasas un kartona iepakojumi, dzēriena skārdenes un stikla pudeles, taču, nepareizi apsaimniekojot,  resursi tiek izniekoti.

Vidējais atkritumu apjoms Latvijas piekrastē ir 203 atkritumu vienības uz 100 metriem. Lai Baltijas jūras piekraste sasniegtu labu jūras vides stāvokli, piesārņojumam ir jāsamazinās par 97%. Šogad Zilo karogu ir ieguvušas septiņas pludmales – Vecāķi, Vakarbuļļi, Liepāja un pilsētas jahtu osta, Ventspils, Saulkrasti un Abragciems. Kā norāda kampaņas “Mana jūra” eksperts un Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, Zilā karoga programmā atkritumu šķirošanas iespējas pludmalē vai pie to ieejām ir obligāts kritērijs.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

Vides fakti

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt