Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētniece Laura Grīnberga sarunā ar Latvijas Radio atminējās brīdi, kad augusta nogalē, apsekojot ezerus uz Latvijas un Lietuvas robežas, atklāja jaunu cirveņu dzimtas ūdensaugu sugu Latvijā – Caldesia parnassifolia, kuru latviski, iespējams, dēvēs par kaldēziju.
"Tas ir tā, ka ieraugi ar vienu aci kaut ko neparastu uz ezera, un ir tāds patīkams satraukums. Mēs bijām laivā kopā ar kolēģi, kad es ieraudzīju neparastu augu un teicu, lai paairē atpakaļ, un tad ievācu vienu eksemplāru herbārijā.
Un tad viņš mazliet par mani iesmēja, ka, ja tas izrādīsies kaut kas pavisam parasts, tad viņš nevienam neteiks, ka es tur tā ņēmos," viņa smejot stāstīja.
Runājot par šī auga izskatu, Grīnberga teica: "Cirveņu dzimtas augiem attīstās dažādu veidu lapas. Ja ir seklāks, tad attīstās tādas virsūdens lapas – lāpstveida lapiņas, bet dziļāk attīstās virsūdens peldošās lapas un arī lapas, kas peld zem ūdens. Savukārt zieds šim augam ir stublājs, uz kura attīstās nelieli balti ziediņi. Latvijas gadījumā atradām dziļākos ūdeņos, kur bija tikai 4–5 centimetru lielas peldošās lapas, kuru pamatne ir sirdsveida formā."
Retais ūdensaugs uziets aizsargājamo ainavu apvidū "Augšzeme" Medumu pagastā, aizauguša ezera piekrastē. Atradne Latvijā ir uzskatāma par šīs sugas izplatības areāla tālāko ziemeļu punktu. Iepriekš 2015. gadā lietuviešu botāniķi šo sugu konstatēja kādā Lietuvas ezerā netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas, kas līdz šim bija tālākais ziemeļu punkts auga izplatības areālā.
Pētniece skaidroja: "Sugai ir plašs izplatības areāls. Tā sastopama gan Āzijā, gan Āfrikā, bet kopumā tas, kas mums zināms par Eiropu un Ziemeļāfriku, tur suga ir reti sastopama un tās atradnes ir izzudušas. Jāsaka gan, ka nekādus īpašus apstākļus šī suga nepieprasa. Tā aug pat dūņainās vietās kopā ar citiem nemaz ne retiem augiem.
Sugas īpatnība ir tāda, ka tā ir relikta, – ir atradnes, bet tās neveido milzīgas audzes. Tāpēc būs interesanti pavērot, kā tā atradne attīstīsies Latvijā – vai tā ies plašumā vai pēc kāda laika pazudīs."
Kaldēzijas sēklas uz ezeru Latvijā, visticamāk, atnesuši ūdensputni, taču botāniķe vēl norādīja, ka, lai arī šī ir siltāku reģionu suga, kaldēzija ir augusi arī Latvijas teritorijā pirms daudziem tūkstošiem gadu.
Sazinoties ar Latvijas Universitātes paleobotāniķiem, ir ziņas, ka šī suga iepriekš ir atrasta ap 300 līdz 400 tūkstoš gadu senos nogulumos Latvijā, skaidroja Grīnberga.
Eiropā Caldesia parnassifolia ir iekļauta arī Biotopu direktīvas un Bernes konvencijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos.
