Zinātniskais institūts ''BIOR'' kopā ar Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes pētniekiem pusotru gadu pētīja, kā ikdienā lietotie medikamenti nonāk kanalizācijas sistēmā un pēc tam apkārtējā vidē.
Medikamenti kanalizācijā nonāk gan tādēļ, kas cilvēki tos nepareizi utilizē, piemēram, izmet tualetes podā, gan arī tādēļ, ka ne visas zāles, ko lietojam, organisms uzsūc. Daļu no tām cilvēku organisms izvada ārā.
Pētījumi parādīja, ka kanalizācijas sistēmā nonāk ļoti daudz un dažādi farmakoloģiskie savienojumi, kas nebūt nav laba ziņa. “Apkārtējā vidē nonāk antibiotikas, un tās var izraisīt rezistenci. Tas nozīmē ka attīrīšanas sistēmā baktērijām var attīstīties rezistence. Tas nozīmē, ka uz tām neiedarbojas antibiotikas,” norāda zinātniskā institūta “BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.
Zinātniskā institūta “BIOR” doktorants Ingus Pērkons gan mierina, ka ne visi medikamenti nonāk dabā. Ar lielu daļu no medikamentiem attīrīšanas iekārtas galā tiek ļoti labi.
“Ir atsevišķi krīzes savienojumi, kuri ignorē attīrīšanas iekārtas, un atsevišķos gadījumos ir otrādi – ja dažas zāļu vielas mūsu organismā kļūst par atvasinājumiem, kas ir neaktīvi, bet tālāk attīrīšanas iekārtas mikroorganismu klātbūtnē šie savienojumi var kļūt atkal aktīvi un tālāk problēmas var rasties, ka aktīvas zāļu vielas nonāk dabā,” bilst Pērkons.
Piemēram, Rīgā ūdens no attīrīšanas iekārtām nonāk jūrā. Pēc tam šos farmakoloģiskos savienojumus uzņem zivis, ūdensaugi, kukaiņi un visbeidzot aplis noslēdzas un viss atgriežas atpakaļ pie cilvēka.
Tiesa, zinātnieku veiktie pētījumi rāda, ka krāna ūdenī farmakoloģisko savienojumu koncentrācija ir maza.
“Pašiem bija pārsteigums, ka pat krāna ūdenī mēs varējām konstatēt, piemēram, ibuprofēnu. Tas parāda, ka kaut kas ir jādara, lai samazinātu vielu koncentrāciju,” atzīmē Bartkevičs.
Panikai šobrīd gan nav nekāda pamata, bet ir jādomā ilgtermiņā un jāatrod risinājumi, kā samazināt medikamentu nonākšanu apkārtējā vidē.
Pētniekiem jau ir prātā daži risinājumi, kā uzlabot attīrīšanas iekārtu darbu. “Jo ātrāk mēs varam atrast sīkus caurumiņus mūsu drošības mūrī, jo ātrāk varam tos salabot un jo labāk nākotnē novērst lielākas problēmas,” atzīmē Pērkons.
Šie pētījumi ir ļoti noderīgi arī starptautiskā līmenī. Turklāt izstrādātas arī jaunas metodes, kā noteikt pavisam nelielas medikamentu koncentrācijas apkārtējā vidē. Cerot, ka Latvijas zinātniekiem izdosies samazināt medikamentu nonākšanu apkārtējā vidē
