Karaliskie putni Jurim bija interesanti no bērnības. Padomju laikā izdotā grāmata par papagaiļiem bija pārlasīta simtiem reižu. Dzīvodams Mežaparkā, Juris bieži gājis uz zoodārzu un tur sapratis, ka košās spalvas un augstais intelekts ir perfektā mājdzīvnieka kombinācija. Tieši no Rīgas zoodārza deviņdesmitajos gados pie viņa nokļuva kakadū Zaķītis.
Tā kā lidot kakadū neprata un nevarēja, viņš ļoti interesanti lēkāja pa grīdu, un jaunajiem saimniekiem Zaķītis šķitis atbilstošs vārds. Dzīve zoodārza stresā Zaķītim bija atstājusi sekas – uz ķermeņa nebija nevienas spalvas, tikai cekuls.
Jura mājās putns atkopās un drīz vien dižojās ar baltu ietērpu. Pēc pāris gadiem dzīves apstākļu dēļ abiem bija jāšķiras – Juris putnu iekārtoja it kā labās mājās, tomēr aizmirst Zaķīti nebija iespējams visus šos teju 30 gadus. Abi ar sievu daudzreiz pārrunājuši, diez kā klājās Zaķītim, jo kontakts bija pazudis un par putnu nekas nebija zināms. Vienīgi tas, ka viņš ir nokļuvis Jūrmalā un dzīvo tur kādā privātmājā.
Izrādās, visus šos gadus kakadū bija mētāts pa rokām, līdz nonācis Bruknā – vietā, kur pajumti rod daudzi likteņa pabērni. Kad decembrī Juris papagaili ieraudzīja, putns stāvēja būrī istabas stūrī. Uz ienācējiem Zaķītis skatījās kā uz svešiniekiem, taču, kad viesi sāka runāt, uzreiz atpazina, īpaši Jura sievu.
Pēc divdesmit četru gadu prombūtnes Zaķītis atgriezās mājās. Lai gan putns ir atkopies, tā spalvas spīd un laistās, tomēr viņa raksturs ir mainījies – tas vēl uzvedas ļoti atturīgi. Juris spriež, ka putns gadu laikā daudz cietis no cilvēkiem. "Tajā laikā, kad viņš dzīvoja pie mums, viņu varēja ņemt rokās, likt somā, azotē, tagad viņš uzvedas diezgan tā savādi, viņš var arī ieknābt, īpaši vīriešiem," saka Juris.
Lai saimnieks un papagailis spētu sadzīvot, vajadzīga pareiza komunikācija.
Putni prasa daudz uzmanības arī brīžos, kad saimniekam jādodas savās darīšanās. "Ja mūsu papagailis slikti uzvedas, bļauj, mēs vienkārši ignorējam viņu, ejam prom un nepievēršam uzmanību, un tieši tajā momentā, kad viņš uzvedas ļoti mierīgi, klusi, tad var iet un ar viņu kontaktēt," paskaidro saimnieks.
Papagaiļi dzīvo ļoti ilgi – no piecdesmit līdz pat simt gadiem. Tas putnam nozīmē iespēju piedzīvot arī saimnieka aiziešanu un kļūt par mantojumu vai sliktākajā gadījumā palikt nevienam nevajadzīgs. Tā pie Jura pagājušajā gadā nonāca skaistais Kukuļa.
Kāda ģimenīte no Liepājas viņu saņēma kā mantojumu un nespēja ar viņu tikt galā. Putniņš jutās slikti, bija noplūcis spalvu, tad caur draugiem, paziņām tika uzmeklēts Juris. Viņš tika brīdināts par Kukuļas agresiju, tomēr nevienā brīdī to nav novērojis – jau pirmās dienas vakarā abi atrada kopīgu valodu.
Diemžēl cilvēki papagaiļus par mājas mīluļiem bieži izvēlas tikai košās ārienes dēļ.
Putns nav interjera elements, bet gan dzīva būtne ar ļoti spilgtu un skaļu personību. Jūs varbūt gribēsiet atpūsties, bet papagailis - ne.
Visskaļāk papagaiļi uzvedas rīta stundās. Dabā putni mostas agri un, dzīvodami baros, saceļ pamatīgu troksni pirms došanās barības meklējumos. Tas pats notiek ap sešiem vakarā, kad putni atgriežas no sirojumiem un cīnās par labāko guļvietu uz zara. Noteikti jāpatur prātā, ka papagaiļi ļoti pieķeras saviem saimniekiem un ļoti pārdzīvo viņu prombūtni. Tādēļ kādam vienmēr vajadzētu būt mājās.
Ja tomēr kādas stundas iznāk pavadīt šķirti, vajadzētu papagailim kliedēt garlaicību,
kaut vai atstāt ieslēgtu televizoru, radio. Papagailis nedrīkst sēdēt dīkā un justies kā cietumā. Papagaiļi savu saimnieku mēdz aizsargāt arī fiziski – īpaši aras un kakadu, kas svešinieku nežēlos.
Papagailim esot brīvībā no būra, kad ierodas svešs cilvēks, putns var uzklupt, un tad rētas var būt pat ļoti nopietnas, var pat nokost pirkstu, brīdina Juris.
Kā saprast, vai papagailis ir apmierināts ar dzīvi? Ja putns ir lielā stresā, nelaimīgs vai vientuļš, tas sāks raut sev ārā spalvas. Saimnieks tiek uztverts kā partneris – viņu zaudējot, visbiežāk citu cilvēku tas vairs nepieņems. Ja tomēr putnam mainās saimnieks, svarīgi dot laiku adaptācijai un neuzbāzties ar savu klātbūtni. Papagaiļi mēdz skaļi raudāt un raudāšanas skaņas apgūst no saimnieka. Tā tiek izrādīts uzmanības trūkums un skumjas. Savukārt labsajūtai ir gluži citas pazīmes. Cits pieglaužas, cits grib, lai viņu samīļo, cits paceļ spārnus un izrādās.
Papagailis ir atbildība uz visu saimnieka mūžu. Zaudējot saimnieku, putns no skumjām var arī nomirt, tādēļ svarīgi ir izvērtēt, vai tiešām putnam saimnieka dzīvē būs vieta.
