Kampaņas rīkotāji ziņoja, ka Kurzemē migrācija jau tuvojas noslēgumam un krupji veiksmīgi tikuši uz savām nārsta vietām, tikmēr Latvijas ziemeļos un austrumos, Latgalē un Vidzemes augstienē krupju migrācija aizvadītās nedēļas otrā pusē tikai sākās.
Rudbāržos glābj ne tikai krupjus, bet arī vardes un tritonus
Ar brīvprātīgajiem Kuldīgas novada Rudbāržos tiekamies tumsā, kad saule jau norietējusi un sākas aktīva abinieku migrācija. Kad iestājas klusums, var dzirdēt, kā no vecā ābeļdārza cauri garajai zālei spraucas kāds krupītis vai varde, lai nonāktu līdz nārsta vietai – Bāliņu dīķim.
Krupju glābšanas kampaņā Rudbāržos iesaistījušies astoņi cilvēki. Viena no aktīvākajām dalībniecēm ir rudbāržniece Dagnija Grundberga.
“Daba man interesē, un tā man ir mīļa. Ja Rudbāržos ir šāda akcija, kāpēc nepalīdzēt dabai un krupīšiem, pašai par to prieks. Liekas, ka zini, ka ir krupji un vardes, bet, kad skaties, kādi ir veidi un kādas atšķirības, ļoti interesanti saprast, kāda ir dabas daudzveidība,” atzina Dagnija Grundberga.
Dagnija pati sev izveidojusi abinieku noteicēju, cītīgi sazīmējusi abinieku kāju novietojumu un citas pazīmes, lai varētu precīzi iesūtīt datus kampaņas rīkotājiem “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”
Kampaņā iesaistījusies arī 16 gadus vecā rudbāržniece Monta Heidemane, kura mācās Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. Viņai ir plašas zināšanas par dabu, tāpēc jauniete ir labs atbalsts sugu noteikšanai citiem brīvprātīgajiem.
“Man vienmēr ir bijusi svarīga dabas aizsardzība un [gribu] iesaistīties, kā vien es varu, lai saglabātu dabas brīnumus.
Arī šajā gadījumā mēs cenšamies saglabāt abiniekus, kas Latvijā arvien straujāk samazinās.
Pirmie iespaidi – brīnišķīgi, jo jau pirmajos vakaros, kā es ierados, bija kādi septiņi krupīši un izglābām arī vardītes un tritonus. Tā ir milzīga gandarījuma sajūta, ka es kā jauniete jau varu palīdzēt videi,” uzskata Monta Heidemane.
Monta precizēja, ka kolektoros nav sakritušas vis ķirzakas, bet gan tritoni.
Rudbāržos brīvprātīgajiem šajās dienās izdevies novērot arī daudz retāk sastopamo lielo tritonu.
“Ieraudzīju, ka “WhatsApp” grupā sāk nākt ziņas, ka ieraudzītas 40 ķirzakas, un es sāku pētīt, ka tās galīgi nav ķirzakas, ka tie ir tritoni, jo ir liela atšķirība. Ķirzaka ir rāpulis, bet tritons ir abinieks. Es to labāk pārzinu, jo mācos bioloģiju. Ir īpatnības – cits ādas krāsojums, kājas savādāk izgrieztas, aste tā neluncinās kā ķirzakai. Tāpat ar vardēm – ir zaļā, dīķa un ezera varde utt. Ir smalkas nianses. Paiet laiks, lai to iemācītos, vienā vakarā mēs ieraudzījām zaļo krupi, kas ir reta suga,” pastāstīja Monta Heidemane.
Skumjākais esot brīdis, kad brīvprātīgie ierauga kādu nobrauktu abinieku, un tādu nav mazums.
Pateicoties sabiedrības iesaistei, šogad apzinātas jau 30 krupju migrācijas vietas
Krupju migrācija sākās aprīļa vidū. Trīs vietās Kurzemē – netālu no Vaides dīķa Slīteres nacionālajā parkā, Liepājā pie Tosmares ezera un Rudbāržos pie Bāliņu dīķa tika uzstādītas īpašas sētiņas krupju aizsardzībai. Visintensīvākā migrācija tika novērota Rudbāržos. Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas centra vadītāja Baiba Ralle ir gandarīta par glābšanas kampaņu.
“Tas ir milzīgs darbs – katru vakaru doties un krupīšus godprātīgi nest, trauciņus pārbaudīt no rītiem un vakaros, brīžiem arī dienas un nakts laikā. Gandarījums un prieks, ka brīvprātīgie izrādījuši rūpes, pat ja pasaulē šobrīd ir daudz citu rūpju, par ko raizēties un dot savu artavu, bet arī abiniekiem ir tikusi uzmanība. Par glābšanas darbiem ienāk ziņas jau no visas Latvijas,” pastāstīja Baiba Ralle.
Pirmajā kampaņas gadā pērn tika apzinātas 13 vietas, bet šogad, iesaistot sabiedrību, jau reģistrētas vairāk nekā 30 krupju migrācijas vietas, turklāt ziņojumi turpina pienākt,
un cilvēki arvien vairāk uzzina par kampaņas nozīmi. Ir konstatētas arī īpaši aizsargājams sugas.
“Tas, ka, protams, šogad ir uzlikti trīs žodziņi simt metrus gari, ir tikai tāds mazs pilotpētījums. Vietām posmi prasītos garāki un apsekošana intensīvāka. Nākotnē būtu lieliski un tam vajadzētu būt tādā līmenī, ka, būvējot ceļus, veidotu noejas tunelīšus, kas palīdzētu krupīšiem migrācijā,” pirmajiem secinājumiem kampaņas laikā pastāstīja Baiba Ralle.
Nākamgad kampaņas rīkotāji sola brīvprātīgajiem arī pieejamus digitālus un drukātus noteicējus, kas palīdz precīzi fiksēt abiniekus.
Abinieku migrācija Latvijā vēl turpinās, tāpēc kopējie rezultāti būs zināmi pēc kampaņas beigām.
Līdz šim krupju glābšanā iesaistījušies vairāk nekā 60 brīvprātīgo, pagaidām viņiem izdevies izglābt aptuveni 1200 dažādu abinieku. Kampaņas rīkotāji aicina būt uzmanīgiem un ievērot drošības noteikumus, īpaši diennakts tumšajā laikā.
