Šī nomaļā iela Karostas mežus atdala no aizaugušā Tosmares ezera, un jau gadu desmitiem ilgi pār te pavasaros notiek intensīva krupju migrācija. Pēc pārziemošanas mežā tie dodas nārstot uz ezeru, taču ielas šķērsošana lēnajam krupim prasa aptuveni 15 minūtes, kuru laikā ne vienmēr izdodas izvairīties no ātri braucošajām automašīnām.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Ilze Reinika skaidroja, ka krupim ir arī īpatnība – pamanot pretinieku, par kādu tas uztver mašīnu, krupis sastingst, nevis mūk. Tas migrācijas posmu pāri intensīvas satiksmes autoceļu padara par neiespējamo misiju.
Vēlā vakarā uz minētās ielas sastopami daži liepājnieki, kuri jau otro gadu iesaistījušies Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajā akcijā "Misija – KRUPIS. Izglāb princi!". Brīvprātīgie šeit parasti strādā no deviņiem vakarā līdz pusnaktij, kas esot aktīvākais krupju migrācijas laiks.
Krupju glābējs Normunds Griķītis pastāstīja: "Bija dienas, kad nebija neviena, un bija pāris dienas, kad bija kādi 30–40. Tad tāds lielāks ķēriens bija. Tad mēs līdz vieniem naktī te lasījām [un pārnesām], cik vien varējām savākt."
Pirms krupju glābšanas brīvprātīgie parūpējas, lai uz rokām nebūtu krēma, nikotīna vai kādas citas krupim kaitīgas vielas.
Jāpiebilst, ka pāri ielai nereti tiekot pārnesti arī citi abinieki, piemēram, vardes un tritoni.
Brīvprātīgie akciju uzskata par labu iespēju iepazīt dabu. Misijas dalībniece Ieva Urkauska atzina, ka tas ir laiks kopā ar ģimeni un vakara klusums apvienojumā ar ko lietderīgu. "Dzirdat, kā skan putni, krupīši. Citreiz meža zvēri – lapsiņas, buciņi skrien. Tāds miers kopā vakarā ar ģimeni," viņa teica.
Glābšanas akcijas pirmajā gadā Latvijā uzskaitīti aptuveni 800 izglābtu abinieku, lielākoties krupju, bet pērn to skaits sasniedza jau pusotru tūkstoti, tomēr joprojām simtiem krupju pavasaros iet bojā zem automašīnu riteņiem.
"Šobrīd Latvijā identificēti 50 intensīvas satiksmes posmi, ap kuriem šie krupji migrē. Skatāmies, ka šogad vēl ir punkti, uz kuriem var pieteikties. Tās ir vietas, kur mums ļoti noderētu brīvprātīgo palīdzība," sacīja DAP pārstāve. Precīzāku migrācijas posmu atrašanos vietu var skatīt DAP mājaslapas sadaļā "Misija - KRUPIS".
Par krupjiem
Krupji ir lēni rāpotāji, kuriem ceļa šķērsošana var aizņemt pat 15 minūtes, tādēļ migrācijas laikā uz intensīvas satiksmes ceļiem liela daļa iet bojā zem auto riteņiem. Tā kā krupji ir nozīmīgs barības ķēdes posms, visā pasaulē tiem tiek pievērsta aizvien lielāka nozīme, un pavasara migrācijas periodā tiek piesaistīti brīvprātīgie, kas palīdz šiem abiniekiem šķērsot autoceļus.
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas, skaidroja DAP.
