Dienas ziņas

Atkritumu līgumus atliek uz pēdējo brīdi

Dienas ziņas

Izmaiņas sabiedriskajā transportā no 2021. gada

Pēta pesticīdu atliekvielas bišu putekšņos

Krimuldas novada biškopis piedalās starptautiskā pesticīdu pētījumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Cik daudz un kādus pesticīdus lieto Krimuldas novada laukos - to starptautiskā projektā noskaidro zemnieku saimniecībā “Lejaslīves”. Ar īpašas metodes palīdzību biškopji ievāc  putekšņu paraugus, kurus analizējot, noteiks tajos atrodamos pesticīdus.

Projektā “Insignia” bitenieki no dažādām Eiropas valstīm ievāc putekšņu paraugus, lai noskaidrotu, kādas un cik daudz pesticīdu atliekvielu tajos ir. Šim nolūkam saimnieks stropos ievietojis īpašas uztvērējplāksnes. 

“Bitei ir matiņi, ļoti daudz un smalki. Viņa ir pūkaina faktiski. Un visur, kur viņa lien, viss pie viņas pieķeras, tai skaitā putekšņi. Bet tikpat labi arī citas visādas vielas, jebkādas, ko varat iedomāties, kas dabā tiek smidzinātas, tas viss pielīp. Gar to plāksnīti ejot, tur ir speciāls pārklājums, tās vielas akumulējas šinī plāksnītē, pielīp pie viņas. Tā ideja faktiski ir izmantot bites kā vides monitoringa instrumentu,” stāsta Atis Vallis.

Monitoringu bitenieks veiks visas sezonas garumā. Katru otro nedēļu stropos viņš ievieto jaunas uztvērējplāksnes, bet jau iegūtos paraugus un ziedputekšņus sasaldē. 

“Putekšņos ir vislabākā korelācija. Vislabākais indikators starp vidi un pesticīdu lietošanu, jo putekšņi ir uz zieda, uz pienenes. Savukārt nektārs izdalās kā sula, šķidrums no zieda. Nektārā praktiski nav, pat vidēs, kur lieto augu aizsardzības līdzekļus, tur praktiski [nektārā] nav atliekvielu,” skaidro saimnieks. 

Pirms dažiem gadiem saimnieks piedalījās līdzīgā projektā. Tad tika pētīti ziedputekšņi no diviem viņa stropiem Vidrižu pagastā. Tajos pētnieki atrada atliekvielas no 40 dažādiem pesticīdiem, tostarp Eiropā aizliegtiem.

“Mēs nevaram zināt, ko lieto, kas lieto un kur. Tikpat labi, iespējams, kāds rozes kaut kur nomiglojis ar kaut kādu vecu līdzekli, bet tikpat labi tas var būt arī lauksaimnieks, kurš klasiski lieto augu aizsardzības līdzekļus. Tādi gadījumi arī tiek konstatēti diemžēl,” norāda Vallis.

Cik tīra ir vide, kurā bišu saimes ievāc nektāru - to saimnieks uzzinās pēc vairākiem mēnešiem. Rudenī iegūtos paraugus viņš nosūtīs ārvalstu pētniekiem, kuri tad arī noteiks, kādā apmērā medus vācējas ir pakļautas dažādiem pesticīdiem. Līdztekus tam pētnieki izstrādās modeli, kas skaidros sasaisti starp augu bioloģisko daudzveidību un pesticīdu sastopamību. 

KONTEKSTS:

Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. Valsts augu aizsardzības dienestā informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai.

Organizācija aicinājušas Latvijas iedzīvotājus parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu par bišu glābšanu no pesticīdiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti