Vai Eiropā notiek pesticīdu uzvaras gājiens pār bišu aizsardzību?

Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai.

ĪSUMĀ:

  • Par vadlīnijām pesticīdu pārbaudēm tiek diskutēts jau kopš 2013. gada, un tās jau izmantotas, aizliedzot trīs neonikotinoīdus.
  • LDF un biškopji vēlas vadlīniju pilnīgu ieviešanu, lai rūpīgāk pārbaudītu pesticīdu ietekmi uz bitēm.
  • VAAD norāda, ka vairākas lietas vadlīnijās nav iespējams īstenot, tādēļ tās jāpārskata.
  • LDF uzskata, ka uzraugi nedomā par ietekmi uz apputeksnētājiem.

Jau kopš 2013. gada Eiropas Komisijā (EK) diskutē par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) bišu vadlīniju ieviešanu. Tās paredzētas, lai novērstu bitēm kaitīgo ķimikāliju lietošanu. Vadlīnijas jau iepriekš izmantotas pagājušajā gadā, lai pierādītu trīs neonikotinoīdu kaitīgumu bitēm, panākot, ka ES dalībvalstis vienojas par šo līdzekļu aizliegšanu. Tajā laikā ES vadība lepni paziņoja, ka bišu aizsardzība ir visas sabiedrības interesēs, jo bez apputeksnētājiem nav iespējama ne dabas daudzveidība, ne pārtikas ražošana.

LDF un biškopji vēlas rūpīgāku pesticīdu pārbaudi

Būtu loģiski, ka pēc trīs bitēm kaitīgu līdzekļu aizliegšanas vadlīnijas varētu izmantot arī citu pārbaudē, uzskata LDF. Tomēr vairākas ES dalībvalstis ar vadlīnijām nav apmierinātas. Balsojums par tām bija paredzēts jau pagājušā gada decembrī, bet EK spriež, ka apstiprināt vajadzētu tikai daļu vadlīniju un pārējo nodot EFSA atpakaļ pārskatīšanai. Tas nozīmē, ka

ES nepārbaudīs ķimikāliju kaitējumu uz bitēm ilgtermiņā, kā arī to, kā tiek ietekmēti bišu kāpuri. Riska novērtējumā nebūs iekļauts arī kaitējums kamenēm, savvaļas bitēm un citiem apputeksnētājiem.

Bišu aizstāvji norāda, ka šis ir solis atpakaļ bišu aizsardzībā.

Pret vadlīniju pārskatīšanu ir arī biškopji, LSM.lv uzsvēra Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Biedrība arī parakstījusi vēstuli, aicinot Latviju atbalstīt vadlīniju pieņemšanu nekavējoties.

"Cīņa ar pesticīdu lobiju ir ļoti grūta un smaga. Un svarīgākais jautājums ir par dažādu produktu nekaitīgumu, kā viņus pārbaudīt, jo tie pētījumi ir veikti ļoti daudzās valstīs, datu ir daudz, bet, cik viņi ir ticami... Vadlīnijas varētu piespiest vadīties pēc kaut kādas noteiktas sistēmas un izvērtēt kaitīgo ietekmi ne tikai uz medus biti, bet kopumā uz apputeksnētājiem," stāstīja Krauze.

Biškopji uzsver, ka ir ļoti nepieciešams pētīt to, kādu iespaidu uz bitēm dažādas ķimikālijas atstāj ilgtermiņā. "Nevar izvērtēt tikai vienu kritēriju - vai pēc smidzināšanas bites ir dzīvas vai nav dzīvas. Mēs uzpūšam, un tad redzam, ka ir dzīvas.

Bet neviens jau nevērtē tālāk, vai šīs bišu saimes ienes medu, vai viņas spēj strādāt, kā arī pilnvērtīgi vairoties un attīstīties," uzsvēra biedrības vadītājs.

Pesticīdu ražotājiem un uzraugiem trūkst metodikas pētījumu veikšanai

Zemkopības ministrijas padotībā esošā VAAD Augu aizsardzības departamenta vadītājs Vents Ezers LSM.lv stāstīja, ka Latvija ir starp dalībvalstīm, kas darba grupās aicinājušas pārstrādāt bišu vadlīnijas.

Viņš skaidroja, ka ir bažas par spēju izpildīt vadlīnijas noteikto, un ieskicēja problēmas tajās:

  • Pašlaik trūkst protokola par to, kā veikt pētījumus par augu aizsardzības līdzekļu kaitējumu uz bitēm ilgtermiņā.
  • Lai noteiktu līdzekļu kaitējumu kamenēm, savvaļas bitēm un citiem apputeksnētājiem, nepieciešami papildu pētījumi.
  • Vadlīnijās noteiktie lauka pētījumi paredz pārāk lielas platības, un arī trūkst protokola, kā tos veikt.

"Tas ir daudz stingrāk, nekā šobrīd.

Protams, mums ir jāiet uz prasībām, kuras vienlaikus ir pietiekami aizsargājošas, bet arī reāli izpildāmas. Ja mēs to nevaram izpildīt, tad mēs nevaram noteikt, vai tur ir riski vai nav," skaidroja Ezers.

Dalībvalstis uz trūkumiem vadlīnijās norādījušas jau kopš 2013. gada, bet EK tās virzījusi uz priekšu, cerot, ka ar laiku problēmas atrisināsies. Ezers stāstīja, ka kompānijas mēģina piemēroties vadlīnijām jau saistībā ar aizliegtajiem neonikotinoīdiem, bet ne vienmēr tas ir iespējams, jo ir pētījumi, kuriem vēl nav pieejama metodika laboratorijas un lauka pētījumiem.

"Pētījumi tiek pieprasīti, bet tos nevar reāli īstenot dabā. Tas rada problēmas gan līdzekļu ražotājiem, kuriem viņi ir jāveic, gan mums kā vērtētājiem," uzsvēra Ezers. 

Viņš ir pārliecināts, ka, pārskatot vadlīnijas, tiks precizēti trūkstošie elementi, lai visiem būtu skaidras gan prasības, gan tas, kā tās piemērot. Sagaidāms, ka martā EFSA varētu tikt dots mandāts par to, cik ilgā laikā un kas tai jāmaina. Sekojoši arī EK varētu lemt par pakāpenisku vadlīniju ieviešanu, kas nozīmē, ka sākotnēji iepriekš minētie problemātiskie punkti dokumentā nebūtu iekļauti.

Arī EK pārstāvniecībā Latvijā LSM.lv informēja, ka, pēc neformālas dalībnieku aptaujas, balsu vairākumu saņems vadlīniju pakāpeniska ieviešana, dodot EFSA pilnvaras pārskatīt visvairāk apstrīdētās daļas dokumentā.

LDF: Pesticīdu uzraugi vairāk satraucas par finansēm, nevis pašiem apputeksnētājiem

Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis gan VAAD argumentus sauc par nožēlojamiem. Tie viņam liek domāt, ka pesticīdu ražotāji, tirgotāji un lietotāji ir bažīgi par to, ka EFSA vadlīniju piemērošana būtiski samazinātu Eiropā atļauto pesticīdu klāstu. 

Jau pērn, piedaloties diskusijās par Latvijas pozīciju neonikotinoīdu aizliegšanas jautājumā. Zemkopības ministrijas un VAAD argumenti bijuši vairāk ekonomiska rakstura, nevis saistīti ar to, vai neonikotinoīdi kaitē vai nekaitē apputeksnētajiem. 

"Arī šoreiz ZM un VAAD ir vairāk satraukti par papildu izmaksām saistībā ar pesticīdu izvērtēšanu un nevis par apputeksnētāju veselību.

Ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas par straujo kukaiņu izzušanu, kur lauksaimniecības intensifikācija un pesticīdi tiek minēti kā vieni no galvenajiem iemesliem, ir vairāk nekā nožēlojami izmantot dažādas atrunas, lai par dažiem gadiem "pavilktu" kaitīgu pesticīdu izmantošanu," uzsvēra Briedis.

Viņš pastāstīja, ka atsevišķas valstis, piemēram, Francija, ir izlēmušas pašas sākt piemērot 2013. gada EFSA vadlīnijas un negaidīt EK lēmumu.

KONTEKSTS:

ES dalībvalstis pagājušā gada aprīlī pēc EK rekomendācijām vienojās noteikt gandrīz pilnīgu aizliegumu izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, jo šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus. Latvija šajā balsojumā atturējās.

ES valstis vienojās aizliegt ārtelpā izmantot trīs neonikotinoīdu grupas aizsardzības līdzekļus - imidakloprīdu, klotianidīnu un tiametoksamu, kuri paredzētu kultūraugu aizsargāšanai pret kaitēkļiem. Aizliegums stājās spēkā no šī gada, un līdzekļus nedrīkst lietot, miglojot tīrumus, bet tikai siltumnīcās.

Lielie fermeri un pesticīdu ražotāji bija pret aizliegumu, norādot, ka nepieciešams vairāk pētījumu.

1 komentārs
Sindija Plūme
Gribētos domāt, ka gan ES parlamentā, gan mūsu valdībā darbojas cilvēki, kas ir izglītoti, bet šis kārtējo reizi liek to apšaubīt. Maciņa biezums nevar būt pārāks par dzīvību. :( Jā, daudziem augstajos krēslos sēdošajiem jau pāri 60, un viņus visticamāk neskars sekas, kuras jau rada un radīs pesticīdi, bet vai viņi aizdomājas arī par savu bērnu, mazbērnu nākotni? :(
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti