Zināmais nezināmajā

ANO starptautiskais klimata pārmaiņu ziņojums: "sarkanais kods cilvēcei"

Zināmais nezināmajā

Sabiedrības komunikācija virtuālā vidē: pētnieki analizē agresīvu komentāru autorus

Lapseņu dzīve rudenī un līdz nākamā gada pavasarim

Kas rudenī notiek lapseņu ligzdā? Skaidro kukaiņu pētnieks

Lapsenes atšķirībā no bitēm ir visēdājas, tās var dzelt vairākas reizes, bet rudens ir īpašs laiks lapseņu dzīvē, jo liela daļa pēc vasaras iet bojā, bet daļa lapseņu paslēpjas, lai pavasarī veidotu jaunu ligzdu, Latvijas Radio raidījumā '"Zināmais nezināmajā" atklāja entomologs Voldemārs Spuņģis.

Lapsenes mūža cikls

Lapsenes mūža cikls sākas rudens periodā. Entomologs Voldemārs Spuņģis skaidroja, ka tad vecā ligzda jeb pūznis ir sasniedzis maksimumu un lapsenēm ir ļoti daudz darba. Lapsenēm tajā laikā notiek intīms process, kad mātīte – karaliene, kas ir pārdzīvojusi ziemu, ar rudenī iegūto tēviņa spermu apaugļo savas olas, no kurām vēlāk izšķiļas jaunās lapseņu karalienes un kungi. Pēc tam jaunās lapsenes dodas miera periodā uz visu ziemu, līdz nākamajam pavasarim, kad veido jaunu ligzdu. 

Sākumā karaliene rīkojas kā pelnrušķīte, jo dara visus darbus – būvē ligzdu, šūnas un baro savus kāpuriņus, līdz parādās darba lapsenes. Darba lapsenes ir mātītes kloni.

"Lapseņu mātīte izaudzē darba lapsenes, kas veic visus pelnrušķītes darbus, un pati karaliene kļūst tikai par olu dējēju, lapseni, ko aprūpē," stāstīja Spuņģis, piebilstot, ka tā izaug lapseņu pūznis, kādu mēs to redzam vasarā. 

Kā vēl vienu sīku niansi Spunģis minēja, ka mātīte tēviņa spermu, ko ieguvusi rudenī, visu laiku cītīgi glabā īpašā orgānā  – spermatēkā. 

Savukārt jaunās karalienes ir pilnīgas individuālistes. Jaunās ligzdas tās veido aizsargājamās vietās, piemēram, koku dobumos vai mājās. Ap jauno karalieni darba kolonija izveidojas, sākot no maija beigām līdz septembra sākumam, kad darba lapseņu ir ļoti daudz. 

Visu nosaka ķīmiskie signāli

Lapseņu darba organizēšanā ar bitēm ir daudz kā kopīga. Tāpat kā bitēm, lapsenēm ir darba dalīšana – vienas ir mātītes aprūpētājas, citas ir barotājas, citas – apsargi. Īpatnēji ir tas, ka viņu dzīvi nosaka dažādas smaržas. Spuģis skaidroja, ka mātīte izdala smaržas, kas piesaista visas darba lapsenes. Savukārt jaunās karalienes piesaista jaunos tēviņus. Lapsenes briesmu brīžos var izdalīt trauksmes smaržas, kas liek visai saimei sarosīties un doties pretī uzbrucējiem.

Svarīga ir arī savstarpējā saskarsme, jo lapsenes atpazīst viena otru, saskaroties ar taustekņiem. 

Kāpēc lapsenes nevāc medu?

Spuņģis skaidroja, ka lapseņu ligzda dzīvo vienu sezonu un tām ir vajadzīgas olbaltumvielas, lai varētu izaudzēt kāpurus, taču bitēm medus ir vajadzīgs ziemošanai. 

"Lapsenes ir plēsoņas – visēdājas, jo kāpuri ir jābaro ar olbaltumvielām. Bites olbaltumvielas iegūst no putekšņu un nektāra maisījuma jeb bišu maizes," sacīja Spuņģis. 

Bez olbaltumvielām lapsenēm ir vajadzīgi arī cukuri un ogļhidrāti, kas ir nepieciešami lidošanai. "Nav brīnums, ka lapsene piknikā atlido pie kaut kā salda," norādīja Spuņģis, jo lidošana prasa daudz enerģijas. 

Lapseņu izteiktākā maņa ir smarža, to antenas jeb taustekļi ir ļoti jutīgi attiecībā uz augu smaržām. Lapsenēm ir ļoti laba redze un atmiņa, tās labi orientējas telpā. Aizlidojot no ligzdas pāris kilometrus, vadoties pēc orientieriem, lapsenes var atgriezties atpakaļ ligzdā. 

Lapseņu mājas struktūra

Pūznim ir mazais sākums, ko nodrošina karaliene, izveidojot nelielu pūznīti ar pavisam nedaudz šūnām. Pēc tam darba lapsenes ap mazo pūzni veido lielāku pūzni, iekšējās pūžņa daļas pārstrādājot un izmantojot ārpuses veidošanai.  

"Ir lapsenes, kas veido pūzni vietās, kas atrodas virs zemes un nav pakļautas nokrišņiem. Tie var būt dobumi, cilvēku mītnes, izgāzti koki, retāk zem nokaraniem zariem. Ir arī lapsenes, kas veido pūžņus augsnē, dzīvojot citu dzīvnieku izraktajās alās," stāstīja Spuņģis. 

Galvenais, lai pūznis būtu sauss. Entomologs skaidroja, ka lapsenes veido māju no sakošļātas koksnes, salipinot to ar savām siekalām. To krāsa atkarīga no koksnes, piemēram, ja māja veidota no pelēka koka, tad tā būs pelēka. 

Interesanti, ka lapsenēm atšķirībā no bitēm dzelonis var dzelt vairākas reizes, katru reizi ievadot jaunu indes devu, kas ir neirotoksiska, paralizē putna vai zīdītāja šūnas, kas atrodas dzelšanas rajonā. Zinātnieki strādā pie tā, lai šo indi varētu izmantot arī cilvēku ārstēšanai. 

Lapseņu sugas atšķiras pēc vēdera, krūšu krāsojuma un sejas vairoga. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt