Mājas mīlulis nav tikai suns vai kaķis. Tas var būt arī kāds, kurš dabā dzīvo ūdenī, smiltīs vai kokos, bet mājās – speciāli aprīkotā terārijā. Kas jāņem vērā, ja gribam dot mājas eksotiskam dzīvniekam?
Bonetai Bērziņai ir pašai sava tropu māja. Te mitinās vairāk nekā divdesmit dažādu eksotisku rāpuļu – dažāda veida agāmas, iguānas, hameleoni, gekoni un pat veseli četri tarantuli! To visu no malas vēro susuri, trīs kaķi un suns!
“Toreiz, kad mēs sākām ar to nodarboties, mēs iepazinām jaunus cilvēkus, un viņi teica, nu, saproti, tu nopirksi vienu, tev nebūs gana, tev vajadzēs vairāk un mēs teicām, nē, nē, mums būs divi un mums pietiks… nu var redzēt, ka mums nav divi,” stāsta eksotisko dzīvnieku saimniece Boneta Bērziņa.
ĪSUMĀ
- Atsevišķiem dzīvniekiem ir nepieciešams īpašs sertifikāts
- Īpaša vērība jāvelta videi
- Uzmanīgi jāseko līdzi eksotisko mīluļu veselībai
Atsevišķiem dzīvniekiem nepieciešams īpašs sertifikāts
Lielākā daļa Bonetas personīgā zoodārza nākusi no Polijas, jo Latvijas tirgum viņa neuzticas – diemžēl pie mums dzīvnieki savā starpā bieži tiek krustoti un piedzimst ar ģenētiskām problēmām.
Polijā rāpuļi tiek iegādāti no legāliem audzētājiem ar komplektā nākošu izcelsmes apliecinājuma dokumentu.
Atsevišķiem dzīvniekiem, kas iekļauti CITES sarakstā, nepieciešams īpašs sertifikāts un jāreģistrē tā atrašanās vieta Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Tos nekādā gadījumā nedrīkst pārdot, atdot, vairot vai eksponēt par naudu – šiem dzīvniekiem paredzēta tikai un vienīgi mājas mīluļu loma.
Kā stāsta Boneta Bērziņa, komunikācija starp cilvēku un DAP nav vienkārši saprotama - tā arī paņem diezgan daudz laika.
“Kad jauni cilvēki grib sev kādu īpašu dzīvnieku, kad viņi pirmoreiz to dara, viņi prasa padomus, kur un kā, jo viņi nesaprot, kā notiek šī komunikācija, kā pareizāk atbildēt, kāpēc DAP neatbild ilgāku laiku,” norāda Bērziņa.
Pirmais, kas jāapgūst jaunajam saimniekam, ir pareiza barošana. Ķirzaku gadījumā barībai jābūt dzīvai, lai to varētu nomedīt. Izrādās, arī rāpuļi var aptaukoties!
“Katrs dzīvnieks ēdīs kaut ko savu, mums ir tādi, kas ēd tikai zaļumus, kas ir veģetārieši, kas ir iguānas mūsu, ir tādi, kas ēd circeņus, ir tādi, kas ēd tārpus,” skaidro Boneta Bērziņa.
Paši mājās saimnieki audzē gan tārpus, gan circeņus, gan prusakus – barībai jābūt sabalansētai, jo, piemēram, tārps ir ļoti sātīgs. Salīdzinājumam Boneta Bērziņa min piemēru – tas būtu apmēram tāpat, ja cilvēks katru dienu ēstu karbonādi. Tas vienkārš nav veselīgi.
Dzīvās barības audzēšanai mājās ir savi plusi – tas krietni ietaupa naudu, ņemot vērā, ka viens tārps veikalā maksā aptuveni desmit centus un vienā reizē pieaugusi ķirzaka apēdīs vismaz septiņus. Ja mājās ir padsmit rāpuļi, ietaupījums ir manāms.
Īpaša vērība jāvelta videi
Saimniekam terārijs jāiekārto maksimāli atbilstoši dabiskajai videi. Īpaši jutīgi pret izvēlēto interjeru ir hameleoni.
“Tiklīdz viņam, piemēram, nepatiks trīs koki, kas viņam ir terārijā, viņš ieslīgs depresijā. Ja viņam būtu jāstaigā pa augšu, viņš gulēs zemē, viņš mainīs krāsu, un viņš var nomirt tādā veidā, ja viņam vienkārši nepatīk, kā ir viss iekārtots,” skaidro Bērziņa.
Pirms iegādes obligāti jānoskaidro dzīvnieka dabiskie apstākļi. Vai tas ir nakts vai dienas zvērs, vai būs vajadzīgs vertikāls vai horizontāls terārijs, vieta, kur peldēt, ierakties, kāpelēt, kā tiks uzsūkts mitrums, cik aktīvs būs dzīvnieks, ko viņam likt ēdienkartē un kurā diennakts laikā tas ieturēsies. Tāpat dzīvnieku barošanai ir jāieplāno laiks un jāņem vērā jautājums par dzeramo ūdeni.
Kā skaidro eksotisko dzīvnieku saimniece, piemēram, hameleons nedzers nekustīgu ūdeni – terārijā ir jābūt strūklakai, un, ja strūklakas nav, tad ir problēmas. Savukārt gekoniem, kas arī nedzer nekustīgu ūdeni, pietiks, ja to izsmidzinās.
Katram dzīvniekam nepieciešama sava temperatūra un pavisam noteikti – ultravioleto staru lampas, kas jāmaina ik pēc sešiem mēnešiem un bez kuru starojuma ķirzakas nevar uzsūkt vitamīnus.
Uzmanīgi jāseko līdzi eksotisko mīluļu veselībai
Treškārt, veselība. Eksotisko dzīvnieku īpašnieki būs vienisprātis – Latvijā trūkst zinošu vetārstu šajā jomā, kas spētu noteikti īsto diagnozi. Turklāt šiem dzīvniekiem stresu rada arī pārvietošana.
“Suni, kaķi vēl var mēģināt nomierināt, bet ar ķirzaku ir tā, ka viņai nav izteiktā emocionālā saikne ar cilvēku, un tas, ka tu esi blakus un mēģini viņu varbūt paglaudīt vai pieturēt, viņai tas nepalīdz,” skaidro Bērziņa.
Īpaši piesardzīgi jāizturas pret zirnekļiem – viņiem kritiens pat no četrdesmit centimetru augstuma ir nāvējošs. Zirneklim ir galva, krūtis un vēders, un vēderu var salīdzināt ar ūdens balonu.
“Ja tu ūdens balonu nometīsi lejā kaut vai no maza augstuma, tas pārplīsīs,” norāda Bērziņa.
Mēdz gadīties, ka, tīrot terārijus, izmūk kāds žigls gekons un tiek apgāzti istabas augi. Kaķim gan par to nav iebildumu – viņš ķirzaku kompāniju izbauda.
“Liela daļa no tās atbildības sajūtas balstās uz to, ka tu jūti kaut kādu saikni ar šo dzīvnieku; ar šo dzīvnieku tu nesaņemsi tādu, ka - jā, viņš man pieķeras tagad mīļi klāt, bet viņš pieķersies jebkuram citam klāt, un tas nebūs tā īpaši man ar viņu,” skaidro Bērziņa.
