Gaiss Rīgā regulāri sliktāks par noteiktajām normām; cēloņu tam ir daudz

Rīgā gaisa kvalitāte ne tuvu nav laba un to pasliktina vairāki faktori: sāls uz pilsētas ielām ziemā un pavasarī, satiksme, ostas darbība un pat jūras tuvums, kā arī dažādi procesi un kataklizmas ārpus Latvijas.

Gaisa kvalitātes normas tiek pārkāptas regulāri

Vidēji cilvēks miera stāvoklī ieelpo 16 reizes minūtē. Pavasarī Rīgā gaisa kvalitātes normas nereti tiek pārsniegtas. “Pētījumi rāda, ka ilgtermiņā, tas ir ilgstoši uzturoties vidē, kur ir paaugstinātā koncentrācijā šie putekļu, jeb suspendētās gaisa daļiņas, var vairāku gadu garumā rezultēties ar sirds asinsvadu slimībām, tai skaitā ar priekšlaicīgām nāvēm,” saka Veselības ministrijas Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Viņa akcentē, ka laba gaisa kvalitāte sekmē labu veselību. “Ja runājam par jutīgajām iedzīvotāju grupām, tad primāri tie ir vēl nedzimuši bērni, proti, tās ir grūtnieces. Tie ir cilvēki, kuriem jau ir kādas hroniskas sirds asinsvadu vai plaušu slimības, kā bronhīts, astma,” saka Muceniece.

Rīgā ir tikai divas šādas ierīces, kas nosaka gaisa kvalitāti un pateicoties tām ir zināms, ka noteiktās normas par gaisa kvalitāti tiek pārkāptas.

Eiropas Komisija pieļauj pārsniegt šīs normas 35 reizes gadā, un katru pavasari šī problēma kļūst aktuāla. “Šogad martā mēs ļoti labi izjutām, Rīgā bija vairāk nekā puse mēneša bija pārsniegumi. Situāciju pasliktināja labie laika apstākļi Rīgā,” stāsta Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.

Kad Piemaskavā deg meži, Rīgā gaiss var būt sliktāks

Viņa atgādina par statistiku.

Tā liecina, ka gandrīz puse no pārsniegumu skaita ir notikusi izkaisītā sāls-smilts maisījuma dēļ.

Tomēr gaisu piesārņo ne tikai automašīnas.

Arī saimnieciskā darbība ostas rajonā pasliktina gaisa kvalitāti.

“Jā, osta, it sevišķi ogļu pārkraušana, kaut gan pašlaik Rīgas osta plāno pārcelt ogļu termināli uz Krievsalu, kas būtu tālāk no centra un varbūt samazinātu putekļu nokļūšanu [pilsētā],” saka biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Arī Baltijas jūras tuvums būtiski ietekmē Rīgas gaisa kvalitāti.

“Parasti tas ir labi, ka mēs dzīvojam pie jūras. Liekas, ka ir ļoti patīkams gaiss, bet attiecībā uz putekļu piesārņojumu viņš aug diametrā. Jūras aerosols iesaistās diametra uzaudzēšanā, viņš aplipina ap sevi vēl maziņākās daļiņas, un kopējais diametrs aug,” skaidro Indriksone.

Gaisa kvalitāti būtiski ietekmē un pasliktina Austrumeiropa, jo 60-70% gaisa piesārņojuma veido pārrobežu piesārņojums. “Klasiskais gadījums, kad pie Maskavas ļoti dega meži, tad pastāvēja risks, ka ar pārrobežas piesārņojumu šīs gaisa masas tiek atnestas līdz Rīgai un kaut kādas sausās daļiņas nosēžas [Latvijā],” saka Indriksone.

Piesārņojums aug līdz ar apkuri

Piemēram, arī Grenlandē baltais sniegs kļuvis melns. Iemesls - vēju atpūstie putekļi. Tās ir kvēpu daļiņas no ogļu un naftas produktu dedzināšanas, kā arī mežu ugunsgrēkiem. Arī tas kā mēs ziemā apkurinām savas mājas un dzīvokļus ietekmē gaisa kvalitāti. “Šeit arī dzīvojot Pārdaugavā ziemā var just gaisa kvalitātes problēmas,” norāda Brizga. “Piemēram, liela daļa no mājām šeit nav pieslēgtas centrālajai apkurei. Līdz ar to cilvēki kurina savas krāsnis gan ar slapju malku, kad kurinot rodas diezgan liels gaisa piesārņojums. Daudzi cilvēki noteikti izmanto arī atkritumus, plastmasu. Tad arī šeit var just, it sevišķi, ja ir augstās gaisa spiediens un vējš neizkliedē šos dūmus,” sacīja Brizga.

Indriksone atzīst, ka Rīgas ielu vēsturiskais izvietojums nav labvēlīgs tam, lai piesārņojums izklīstu.

Pie konkrētiem vēja virzieniem vai bezvēja, viss piesārņojums stāv pilsētā. Lai piesārņojumu, īpaši no auto transporta samazinātu, ir jādomā vai pilsētas centrā vajag iebraukt ar automašīnām vai tomēr pāriet uz sabiedrisko transportu, kas ir uz elektrību balstīts,” saka Indriksone.

“Rīgā ļoti daudz varētu darīt transporta sistēmas uzlabošanā,” piezīmē Brizga.

“Saucamā “Park&Ride” sistēma par ko mēs Rīgā jau runājam vairāk nekā 10 gadus vēl joprojām nav  īstenota, dzelzceļa saslēgšana ar sabiedrisko transportu… Dažādas citas lietas: sabiedriskais transports, velosipēdu kustības attīstība Rīgā vēl joprojām ir diezgan vāji attīstīta,” bilst Brizga.

Taču pašvaldība uzsver, ka situācija tiek risināta. “Bez “Park&Ride” sistēmas ieviešanas ir dažādi lieli infrastruktūras projekti - ielu pārbūves, apvedceļi. Arī šobrīd Satiksmes departaments strādā pie šiem projektiem - Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Tie ir arī visi sabiedriskā transporta pievilcīguma palielināšanas pasākumi, kas centru atslogotu,” pauž Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. “Līdz šim ES par sankciju piemērošanu nav uzsākts neviens process. Savukārt tas, kam ES ļoti seko līdzi - vai pilsēta, vai valsts kopumā šo procesu kontrolē, vai ir izstrādāts rīcības plāns un tiek veiktas darbības, lai situāciju uzlabotu,” saka Piņķe.

Latvijā ar lielisku gaisa kvalitāti lepoties nevar un viens no iemesliem ir tas, ka ziemā uz ceļiem un ietvēm tiek kaisīts sāls maisījums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti