'' (..) Jūra veic savu darbu, kas ir jūrmalai raksturīgi,'' Jūrmalas domes Vides nodaļas speciāliste Ilze Černovska stāsta, ka Majoru pludmale ir viena no tām, kur smiltis liedagā vairāk aizpūš un aizskalo, nekā iznes krastā. Tādēļ puskilometra garumā tur uzbērs jaunu smilšu kārtu.
''No Lielupes grīvas, kur izrok smiltis grīvas padziļināšanai, smiltis tiek vestas uz šejieni [Majoriem] un izvietotas atbilsoši mūsu noteikumiem, - lai neapbērtu esošos augus pludmalē, lai nebojātu kāpu stādījumus, vienmērīgā slīpumā, nepārsniedzot vidējo līmeni vairāk par 30 centimetriem, kas ir šeit. (..) [Labums] Lielupes grīvai - kā jau visām vietām, kas kalpo kā kuģošanas kanāli, iebraukšanas vietas jahtām - tā ir labāka iekuģošana, iebraukšana,"stāsta Černovska.
Atjaunot smilšu kārtu liedagā Jūrmala sāka pirms diviem gadiem. Uz tādu rīcību mudināja Latvijas Universitātes Jūras krastu laboratorijas speciālists un ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis. Viņš izpētījis, ka
krasta kāpa visvairāk atkāpjas Kaugurciema pludmalē, kur smiltis uzbērtas jau divus iepriekšējos gadus, kā arī Majoros.
Sarunā ar Latvijas Radio pētnieks Lapinskis vispirms saka – sākotnēji varētu šķist, ka ar krastu Jūrmalā it kā nav lielu problēmu, jo Latvijā ir daudz vietu, kur ūdenstilpju krasti atkāpjas nopietnāk un straujāk:
''Jūrmalā ir tā problēma, ka vasaras mēnešos pludmalē un jūrai tuvākajās kāpās ir ļoti daudz apmeklētāju un līdz ar to tiek traucēta dabiskā, normālā kāpu attīstība. Cilvēki vienkārši izstaigā, izbradā kāpu augus, kuriem būtu jānodrošina tas, lai smiltis, kas ir pludmalē, vējš sapūš kāpā un tā kāpa turpat arī paliek. Bet, ja augu nav, smiltis tur neuzkrājas, līdz ar to ir augstāks risks, ka vētrās krastu noskalos, jo kāpa ir tāda kā drošības rezerve, kā amortizators, varētu teikt. Ja vētras laikā parasti tiek noskalota jūrai tuvākā mazā kāpiņa, Jūrmalā tā nevar normāli izveidoties. Tas nozīmē, ka mazās kāpiņas vietā tiek noskalots krasts dziļāk iekšzemē. Tāpēc šī smilšu uzbēršana ir tāds kā kompensējošs pasākums."
Ģeologs Lapinskis arī norāda, ka Lielupes grīvas smiltis ir gandrīz tādas pašas kā Jūrmalas pludmalēs.
''Lielākā daļa no smiltīm, kas Lielupes grīvā ir uzkrājušās, tur ir nonākušas gar jūras krastu, ceļojot valdošo rietumvirziena vēju ietekmē. Tātad viļņi pamazām tās smiltis pārvieto uz Lielupes grīvas rajonu, un faktiski sanāk, ka šīs smiltis tiek pārvietotas atpakaļ.
Protams, ka tur ir piejaukumā kaut kādas gliezežvāku un jūras zāļu atliekas un, iespējams, nelieli piemaisījumi, bet kopumā tās smiltis ir ļoti tuvas tām, kas ir Jūrmalas pludmalēs. Varbūt mazliet rupjāki smilšu graudi," skaidro Lapinskis.
Jūrmalas domes vides speciāliste Ilze Černovska stāsta, ka krastu stiprināšana Jūrmalā īstenota jau pagājušajā gadsimtā – 60. gadu dokumenti liecinot, ka Majoros savulaik stādītas graudzāles, lai ierobežotu smilšu kustību. Kaugurciemā un citviet savukārt speciāli veidoti kārklu stādījumi, kas tiek papildināti arī mūsdienās. Šogad Jūrmala plāno jaunu metodi – Kauguros un Dubultos veidot kārklu sētiņas:
''Sēdinās - kā tas ir kokkopju valodā - kārklus, lai viņi kuplotu, un tajā pašā laikā no zariem veidos pinumus, kuru mērķis ir saglabāt smiltis, uzkrāt smiltis tajās zonās, kur tās tiek nopūstas vai cilvēku izbradātas.''
Kārklu stādītāju iepirkumā Jūrmala izvēlas šajās dienās. Savukārt konkursā par 6000 kubikmetru smilšu pārvešanu no Lielupes uz Majoriem ar lētāko jeb nepilnu 20 tūkstošu eiro piedāvājumu uzvarējusi vietējā firma «Liktenis».
