Latvijas teritorijā Baltijas jūras piekraste stiepjas gandrīz 500 kilometru garumā. Šī piekraste ir samērā jauns dabas darinājums, kas tagadējā veidolā pastāv vien dažus tūkstošus gadu. To veidojušas un veido divas būtiski atšķirīgas daļas – atklātā Baltijas jūra valsts rietumu krastā un Rīgas līcis. Kur atklātā jūra savienojas ar līci, tagad zīmīgi slejas Kolkas bāka.
Mūsu piekrastei raksturīga ļoti daudzveidīga pludmale jeb plūdmale. Tā ir vai nu smilšaina, vai oļaina, vai akmeņaina, vai jaukta. Latvijā dominē smilšaina pludmale.
Pludmales pamatnogulumiežiem parasti dāsni pievienotas izskalotas gliemežnīcas, daudzviet arī aļģu sanesumi.
Saskalotajās aļģēs siltajā sezonā labprāt barojas šādi tādi kukaiņi. Dažādi insekti un citas sīkbūtnes, protams, mīt ne tikai izskalotajās aļģēs. Dažam radījumam tīk mitras smiltis.
Krastmalas kukaiņi ēd cits citu. Šos kukaiņus aktīvi ķer un ēd putni, teiksim, tārtiņveidīgie, bet ne tikai tie. Putni tvarsta arī vēžveidīgos dzīvnieciņus.
Pludmalē savdabīgas vietas ir upju grīvas – ietekas jūrā. Bangojoša ūdens un vēja ietekmē jūras malā rodas daudzveidīgas smilšu sanesu joslas – kāpas.
Ievērojamā daļā no krasta kopgaruma smilšu pārpūšanas un uzkrāšanās rezultātā top vēja un ūdens tiešai, ciešai ietekmei pakļautās tā saucamās priekškāpas jeb baltās kāpas. Tām norimstot, attīstās tā saucamās pelēkās kāpas, kurās pamazām izveidojas augsne, iedzīvojas ķērpji, sūnas, izturīgi lakstaugi, arī sīkkrūmi un krūmi, galvenokārt zemie kārkli, tāpat atsevišķi koki, pat koku grupas.
Loģiski, ka galvenokārt kāpās mājo smiltis mīlošu augu sugas. To pašu var teikt par sēnēm, un zināmā mērā tas attiecas arī uz dzīvniekiem.
Ir desmitiem radījumu sugu, kuras spēj mājot tikai šādā vai galvenokārt šādā – skarbā – vidē, ko sniedz jūras krasts.
Uz piejūras kāpām attīstījušies koki rada kokaudzes – mežus. Tā top mežainās kāpas, kurās uzkrītoši dominē priede. Piejūras priedājā pastaigājoties, ik uz soļa atklājas dabas skarbuma meistardarbs – vētrās daudzveidīgi un neatkārtojami izlocīti koku zari, stumbri. Jo tālāk no ūdens, jo vairāk koku.
Jūra uzbrūk piekrastes mežam. Ievērojama daļa no mūsu jūras krasta jau ir un joprojām tiek krietni noskalota, radot kilometriem garus stāvkrastus. Tā vējš un ūdens posta un vienlaikus veido.
Jūras ūdeņos piekrastes joslā var novērot vairākus desmitus putnu sugu. Lielākā skaitā sastopamas dažādas pīles, kaijas un jūraskraukļi. Nereti uzrodas dažs vārnveidīgais. Tiesa, vairākums mūsu jūras ūdenī un tiešā ūdensmalā redzamo putnu ir caurceļotāji un ziemotāji, kas ligzdo kaut kur citur.
Baltijas jūra izskalo daudz interesanta. Īpaši slavena tās piekraste kļuvusi ar to, ka pēc lielām vējpūtām, kas nākušas no dienvidiem un dienvidrietumiem, krastā atrodami izmesti dārgakmeņi – dzintars. Dzintars ir pirms vairāk nekā 50 miljoniem gadu pārakmeņojušies vecu skujkoku sveķi.
Dažam no mums tas tīk, citam ne, bet jūras piekrastē Latvijā atrodas samērā daudz cilvēku darinājumu – gan lielu, gan mazu, gan jaunu, gan senu. Diemžēl daudz kas palicis mantojumā no padomju laikiem, tostarp arī PSRS armijas veidotu krastu fortifikācijas būvju atliekas, kas diemžēl joprojām ir neatņemama mūsu piekrastes ainavas daļa. Latvija – piejūras valsts.
Rudens un ziema
