Kultūra

Pieaugusi latviešu klasiskās mūzikas ierakstu popularitāte

Kultūra

"Kazanovas" trešais mēģinājums Leļļu teātrī - pasaka pieaugušajiem

Vēsturnieki aicina par Neatkarības karu turpmāk dēvēt brīvības kaujas Latvijā

Vēsturnieki aicina Brīvības cīņas dēvēt par Neatkarības karu

Akadēmiskajā vidē pēdējā laikā nostiprinājusies atziņa, ka brīvības kaujas pirms simt gadiem Latvijā dēvējamas par Neatkarības karu, norāda Kara muzeja speciālisti. Terminoloģija netiek uzspiesta nedz zinātniekiem, nedz sabiedrībai vai vēstures skolotājiem, taču vēsturnieki aicina iedzīvināt vienoto nosaukumu visām šī perioda cīņām.

Neatkarības kara simtgadē muzejs atklājis arī tam veltītu pastāvīgo ekspozīciju.    

Laika posms no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada vasarai līdz šim Latvijā dēvēts ļoti dažādi. Tas saukts par Brīvības cīņām, Atbrīvošanas cīņām, Neatkarības kaujām un tamlīdzīgi.

Kara muzeja vēsturnieks Juris Ciganovs secina, ka pēdējos gados akadēmiskā vidē pētnieki arvien vairāk izmanto tieši terminu “Neatkarības karš”, kas, šķiet, visprecīzāk apzīmē konkrēto laiku un notikumus Latvijas vēsturē.

Arī jaunajā Nacionālajā enciklopēdijā atsevišķs šķirklis nosaukts tieši par Neatkarības karu.

“Ar prātu mēs visi saprotam, ka visi šie nosaukumi ir pareizi, un arī akadēmiskajā vidē joprojām lieto dažādus. Galvenais, manuprāt, ir lai viena raksta, izstādes, grāmatas, filmas vai raidījuma ietvaros lieto vienu un to pašu nosaukumu,” stāstīja Ciganovs.

“Akadēmiskajā vidē šobrīd ir nostiprinājusies atziņa, ka pareizākais nosaukums būtu Neatkarības karš, jo “Brīvības cīņas” ir vispārināts jēdziens, nedaudz abstrakts,  sacīja vēsturnieks.

“Šim karam ir sākums un beigas, un tas ir viens no nedaudziem posmiem Latvijas vēsturē, kam ir konkrēts laika nogrieznis. Un tā ir kara darbība, kurai bija viens mērķis – neatkarīgas valsts izcīnīšana. Pēdējos gados, pateicoties dažu mūsu vēsturnieku pūliņiem, tas termins iesakņojies,” pauda Ciganovs.

Šajā karā Latvijas teritorijā atradās 14 armijas un katrai no tām bija savas intereses.

Neatkarības kara kulminācijai patlaban aprit simt gadu, kopš noritēja vairums kauju – Bermontiāde, Daugavpils cīņas, Cēsu kaujas un citas sadursmes. To, ka starpkaru periodā vēl svaigā atmiņā esošajiem notikumiem nebija vienota nosaukuma, parāda arī tas, ka ļaudis to dēvēja dažādi pat viena dokumenta ietvaros.

Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane skaidro, ka situācija ir sarežģīta tāpēc, ka pēc šī kara notikumiem netika iedots vienots nosaukums: “Pat ja skatāmies 1920. gadu apbalvojumus vai Agrārreformas dokumentus par zemes piešķiršanu, katrā dokumentā principā tiek lietots cits nosaukums – brīvības cīņas, Latvijas atbrīvošanas karš vai cīņas.

Arī tajā laikā nav iedots viens nosaukums. Arī, ja mēs skatāmies kara dalībnieku atmiņas, viņi nosaukumu pieraksta ļoti dažādi. Mēs nu jau pēdējos gados ļoti cenšamies pieturēties pie viena nosaukuma, un arī Aizsardzības ministrija pieturas pie šī viena Neatkarības kara nosaukuma, lai to patiešām arī sabiedrībā iedzīvinātu vairāk.”

“Kā ar jebkuru akadēmisku terminu, ir jāpaiet kādam laikam, kamēr tie iedzīvosies sabiedrībā. Skolotāji dažreiz vaicā, kā rīkoties, ja līdz šim sauca par Brīvības cīņām. Bet tā nav problēma, jo nav nepareiza nosaukuma,” mierina Ekmane.

Atzīmējot aizvadītā gadsimta sākuma notikumu simtgadi, Kara muzejs radījis jaunu pastāvīgo izstādi par Neatkarības karu.

“Ekspozīcijā karš ir sadalīts četros posmos, izejot cauri ar digitālām kartēm ekrānos, tas cilvēkiem palīdz vienkāršāk uztvert, kurā brīdī un kuru Latvijas daļu kura vara kontrolē un kas ar ko savā starpā šajā konkrētajā vēstures posmā cīnās,” stāsta vēsturniece.

Ekspozīcijā bez interaktīviem rīkiem un kara dinamikas kartēm apskatāmas arī krūšu nozīmes, oriģināli ieroči, karavīru formas, karogi, fotogrāfijas un citi materiāli.

“Protams, centrālā loma ir atvēlēta Latvijas armijai un attiecīgi Latvijas Pagaidu valdībai un Tautas padomei, un mēs rādām arī to, kas ir gan sabiedrotais, gan ienaidnieks, atkarībā no kara posma. Tieši tāpēc šis karš ir sarežģīts – ir brīdis, kad kādi no spēkiem ir sabiedrotie un vēlāk jau tie paši spēki ir frontes ierakumu otrā pusē,” skaidro Ekmane.

Neatkarības karš sākās drīz pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī un beidzās līdz ar Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanu 1920. gada 11. augustā.

1 komentārs
Guntis Kārkliņš
Krievijas pilsoņu kara atsevišķu epizodi pasludināt par veselu karu, kurā notikumu sākuma posmā Latvieši galvenokārt bija agresoru rindās, bet pret latviešu boļševikiem cīnījās gandrīz tikai vācieši un krievi.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti