Dienas ziņas

Zaķusalā iededz 1991. gada barikāžu atceres ugunskuru

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latvijas Kara muzejā jauna ekspozīcija par Neatkarības karu

Latvijas Kara muzejā tapusi jauna ekspozīcija par Neatkarības karu

Atzīmējot Latvijas simtgadi, Kara muzejs izveidojis jaunu pastāvīgo izstādi par valsts dibināšanu un Neatkarības karu. Tā ir Latvijā lielākā ekspozīcija par šo vēstures periodu.

Latvijas pirmie divi gadi, sākot ar pasludināšanu un beidzot ar de jure atzīšanu 1921. gada 26.janvārī, kad valsts kļuva par pilntiesīgu starptautiskās sabiedrības dalībnieci, bija ārkārtīgi sarežģīts laiks un izprast visus procesus šajā vēstures periodā ir ļoti grūti, atzīst Kara muzejā. Neatkarības karā bija  brīži, ka Latvijas liktenis karājās mata galā un bija upuri, tomēr valsti izdevās nosargāt. Tāpēc tā bija arī Latvijas zelta stunda - varonības laiks.

Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija uzsver, ka esam tai paaudzei pateicību parādā. "Tas, kas ir rakstīts uz pieminekļiem - Tēvzemes brīvestība - pirkta ar dārgām asinīm," viņa saka.

Padomju varas gados šī perioda vēstures liecības  centās iznīcināt, tai skaitā karogu, kas 1919. gada oktobrī un novembrī Bermontiādes laikā plīvoja Rīgas pils Svēta gara tornī. Karoga atdarinājums ir tapis muzeja restauratoru rokām.  

Ir saglabājušās fotogrāfijas, kāds izskatās tornis pēc apšaudēm, jo karogs un tornis bija viens no bermontiešu apšaudes mērķiem. Pateicoties kolēģiem no 20. gadu sākuma, muzeja dokumentācijā ir samēra precīzi aprakstīts, kāds šis karogs izskatījās. Ir uzskaitīts, cik tajā ir caurumu, katras daļas izmēri. Saliekot kopā aprakstu ar vienu fotogrāfiju, kurā karogs ir redzams, tapis karoga atdarinājums.   

Iepriekšējā ekspozīcija muzejā bija kalpojusi gandrīz 20 gadus. Toreiz nebija pieejams tik daudz oriģinālu vēstures liecību, kā tagad. Piemēram, nesen iegūta viena no pirmajām Anša Cīruļa zīmētajām pastkartēm ar Latvijas karogu.

Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane iepazīstina ar pastkarti, kas nosūtīta 1918.gada  22. novembrī ar apsveikuma tekstu, vēlot Latvijai saules mūžu. Jau četras dienas pēc valsts pasludināšanas kāda sieviete nosūtīja apsveikumu, saka Ekmane.

Ir izveidotas arī divas diarāmas. Viena attēlo Latvijas pasludināšanas svinīgo brīdi 1918. gada 18.novembrī. Otra veltīta Cēsu kaujām. Igaunijas bruņuvilciens, dodoties pretuzbrukumā vācu spēkiem pāri Raunas upes tiltam, kas ir viens no izšķirošajiem brīžiem, kad sākas veiksmīgs pretuzbrukums vācu spēkiem, un diennakts laikā izdodas atbrīvot Cēsis no vācu spēkiem, tālaika notikumus uzskaita muzeja vēsturniece.

Animētās kartēs uz ekrāniem var izsekot, kā mainījusies militāri politiskā situācija dažādos Neatkarības kara posmos. Tas palīdzēs vieglāk paturēt atmiņā nozīmīgus notikumus. Tas ir arī veids, kā samērā īsā laikā iegūt priekšstatu par pusotru gadu, kad frontes līnija šķērso Latviju, piebilst Ekmane.

Jaunā ekspozīcija izmaksāja 177 tūkstošus eiro. Paredzēts, ka tā būs apskatāma līdz 2029. gadam. 

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti