Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Vai Latvija ir pārāk maza, lai būtu neatkarīga valsts? Par šo jautājumu strīdējās mans tēvs un mūsu kaimiņš Poriņa kungs. Poriņa kungs vienmēr ir bijis konservatīvs un arī tagad uzskata, ka latviešiem ir jāatbalsta ideja par Baltijas valsti un ciešām saiknēm ar Vāciju. Latviešu tauta esot par mazu, lai veidotu patstāvīgu valsti.
Tēvu šādi apgalvojumi vienmēr ir saniknojuši, tāpēc viņš, izdzirdot Poriņa kunga teikto, metās spraigā diskusijā. Pirmkārt, neatkarīga Latvija savā izmērā it nemaz nebūtu starp Eiropas mazākajām valstīm. No pirmskara neatkarīgajām 25 Eiropas valstīm 11 būtu mazākas par Latviju. Tāpat pirms kara Latvijā bija tikpat daudz iedzīvotāju kā Dānijā, Grieķijā un Serbijā – valstīm, kuras jau daudzus gadus ir neatkarīgas un turpina spēlēt aktīvu lomu Eiropas politikā.
Izglītības un ekonomiskās attīstības ziņā mēs jau sen esam priekšā daudzām Eiropas ‘’vecajām’’ valstīm. Tas, ka gandrīz visi Latvijā prot lasīt, vairs nevienu nepārsteidz, bet daudzās Eiropas valstis tas nav pašsaprotami. Īsi pirms kara Latvijā bija 98 vidusskolas, kamēr gandrīz trīskārt pēc iedzīvotāju skaita lielākajā Rumānijā tikai 75. Arī daudzās citās pēc iedzīvotāju skaita lielākās valstīs vidusskolu skaits ir mazāks.
Tēvs arī atcerējās, ka nesen lasījis par studentu skaitu. 1913. gadā bija 1850 studenti no Latvijas, tas ir vairāk nekā lepnajās skandināvu karaļvalstīs – no Zviedrijas nāca 1200 studentu, Norvēģijas 1400, bet Dānijas 1460. Par mazāk attīstītām Eiropas valstīm te pat neesot ko runāt. Tāpat, ja mums izdosies atgūt kaut daļu no zaudētās industrijas, mēs ekonomiski jau būsim tālu priekšā lielai daļai Eiropas.
Tēvs pārmeta Poriņa kungam pašapziņas trūkumu. Latvijai esot viss nepieciešamais, lai kļūtu par spēcīgu patstāvīgu Eiropas valsti. Vien esot jāmet pie malas sava kautrība un skaļi jāsaka tas visiem – vāciešiem, angļiem, krieviem un francūžiem.
Poriņa kungs izskatījās kā nostrostēts skolas zēns. Vairs pat neko neuzdrošinājās tēvam teikt, vien, nikni pie sevis bubinādams, raitā solī devās prom.
*1918. gada 3. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
