Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Šodienas apspriestākā ziņa ir Vācijas kanclera atkāpšanās. Vakar kanclers Georgs fon Hertlings ir paziņojis Reihstāgam par atkāpšanos no valsts vadības. Bet kāpēc? Viedokļi atšķiras.
Zinātāji stāsta, ka kanclera maiņa Vācijā nav iespējama bez armijas virspavēlnieka fon Hindeburga un ģenerāļa fon Lūdendorfa piekrišanas. Vieni uzskata, tas darīts tāpēc, lai ieceltu spēcīgāku politiķi, kurš spēs valsti savākt izšķirošām cīņām. Kādu, kurš ir tikpat nepiekāpīgs un kareivīgs kā Francijas premjerministrs Klemanso. Vēl pirms pāris mēnešiem, kad šķita, ka Parīze kuru katru brīdi kritīs, Klemanso nenobijās, un viņa stingrā stāja bija spēcīgs morāls balsts karavīriem frontē. Varbūt Hindeburgs cer atrast vācu Klemanso?
Citi ir mazāk optimistiski. Viņuprāt, jaunā valdība tiek veidota, lai piesaistītu sociāldemokrātus. Jaunā kanclera uzdevums tad būtu panākt pēc iespējas labākus miera noteikumus Vācijai. Šī iespējamība ir biedējoša. Pēc visa spriežot, vācu karavīriem frontē neklājas spoži. Attiecīgi arī miers tiktu lūgts no vājuma pozīcijas.
Jāšaubās, vai sabiedrotie atļaus Vācijai paturēt iekarojumus austrumos. Tāpēc lielākā daļa Kurzemes vāciešu ir bažīgi. Valda liela neskaidrība. Man gan personīgi gribētos ātrāk mieru sagaidīt. Tad beidzot arī mans dārgais vīrs varētu atgriezties mājās no kara gūstekņu nometnes.
*1918. gada 1. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
