Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Vakar Rīgas dome nāca klajā ar jaunu rezolūciju Vācijas ķeizaram Vilhelmam un viņa majestātes valdībai. Domnieki lūdz nedalīt baltiešu apdzīvotās zemes – Kurzemi, Vidzemi un Igauniju -, un nodibināt vienotu Baltijas valsti, ar Vāciju cieši saistītu konstitucionālu monarhiju.
Šāds paziņojums vien nieka pāris nedēļas vēlāk kopš Kurzemes hercogistes dibināšanas. Interesanti kā tagad būs. Vai ķeizars patiešām atzīs divas valstis, un kura tad būs īstā? Baltija vai Kurzeme? Paši vācieši nespēj vienoties ko tad viņi īsti grib.
Nu jau man ir cerība iegūt otro pavalstniecību mēneša laikā. Būšu gan Baltijas, gan Kurzemes pilsonis. Jāgaida arī trešā. Varbūt latvieši pasteigsies un Latviju pasludinās?
*1918. gada 21. marta ieraksts dienasgrāmatā.
