#LV99plus: Rīdzinieku vidū populārs kļūst «tranšeju tūrisms»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Par iecienītu brīvā laika pavadīšanas veidu ir kļuvušas tūres pa nesenā kara vietām. Lai gan kaujas Rīgas pievārtē norosinājās vairāk nekā 2 gadus, lielākā daļa pilsētnieku nav pat tuvumā bijuši frontes ierakumiem. Karš saistījās ar bēgļiem, parādēm, varoņu bērēm un pieaugušo trūkumu. Bet iznīcinošākā kara daļa tā arī palika tāla, kā atblāzma no fotogrāfijām, avīžu rakstiem, frontē bijušu tuvinieku un draugu stāstiem.

Reizē tuvs un tāls, karš daļā sabiedrības ir kļuvis par tumšas ziņkārības objektu. Gluži kā nepatīkama rēta uz kara veterāna sejas, tas reizē uzdzen šermuļus un neļauj atraut skatienu. Vien labā audzināšana liek novērsties un nerunāt par to.

Tagad, kad aktīva karadarbība ir beigusies, beidzot ziņkārību var apmierināt bez riska. Ik svētdienu uz Ķekavu kursē pilni tvaikoņi ar interesentiem, kuri dodas nesteidzīgās pastaigās pa agrākajām kauju vietām. Viņi izstaigā ierakumus, apbrīno zemnīcas, salīdzina vācu un krievu frontes puses, cenšas iegūt kādu suvenīru, nododas apcerēm par ierakumos uzplaukušajiem ziediem un šausminās par kara postījumiem. Tādas, lūk, izklaides mūsu pilsētas buržujiem.

*1918. gada 18. septembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti