#LV99PLUS jeb Dzīvā vēsture 1917. gads 1918. gads 1919. gads 1920. gads Satversmes sapulces šķirotava Spēles

#LV99plus: Populāra kļuvusi ideja par kopīgu Baltijas valsti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas pirmā politiskā karte. 1918. gada janvāris.
Foto: B. Dzenis

26. janvāris, 2018, 19:37

Vēsture

Autori: Nikolajs Balašovs (Viens no lsm.lv seriāla #LV99plus tēliem)

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi

Latviešu pilsoniskajās aprindās norisinās aktīvas diskusijas par to, kādai jābūt Latvijas un Baltijas nākotnei.

Lielas bažas izraisa baltiešu radikālās prasības un neziņa par ķeizariskās administrācijas lēmumiem.

Nikolajs Balašovs

45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs Academia Petrina. Kad skolu evakuēja 1915. gadā, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.

Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils un viņš par diskusiju platformu šiem notikumiem un 1917. un 1918. gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

Kā jau tas ierasts, latviešu pilsonībai ir lielas grūtības vienoties par kopēju nostāju. Neliela konservatīvo latviešu grupiņa, kura jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar oberostu un vācu bruņniecību, vēlas, lai visas latviešu zemes tiktu pievienotas Vācijai. Viņu argumentācija ir skaidra – Krievija pārredzamā nākotnē turpinās būt nestabilitātes avots, kas pie pirmās izdevības ieraus latviešu apdzīvotās zemes haosa virpulī. Pēc viņu domām, pievienošanās Lielvācijas impērijai ir labākais garants drošībai un labklājībai. Tāpat šādā veidā būs nodrošināta latviešu zemju nedalāmība.

Protams, šāds skatījums izraisa pārējo latviešu runas vīru iebildumus. Bet viņi paši nespēj vienoties kopīgā nostājā. Daļa uzskata, ka jāiestājas par neatkarīgu Latvijas valsti, kurā galvenie varas turētāji būtu latvieši. Bet viņu oponenti uzreiz pārmet šīs idejas aizstāvjiem naivumu un ‘’sapņu piļu’’ būvniecību. Tāpat nav noslēpums, ka daļa no šīs idejas aizstāvjiem cer, ka Vācija tomēr zaudēs karu. Šādas cerības nebūt nestiprina viņu pozīcijas.

Pēdējā laikā popularitāti gūst tā dēvētais Austro-Ungārijas modelis. Šīs idejas aizstāvji

piedāvā izveidot trīs autonomas valstis – Latviju, Igauniju un Lietuvu - kuras apvienotos kopējā Baltijas valstī.

Katrai no autonomajām valstīm būtu tiesības brīvi veidot savu iekšpolitiku un attīstīt nacionālo kultūru, bet ārlietās un militārajos jautājumos tās būtu vienotas. Šīs Baltijas valsts idejas aizstāvji uzskata, ka šādā veidā varēs labāk sabalansēt vietējo vāciešu ietekmi. Karaļa titulu jaunajā valstī viņi grib piedāvāt Vācijas ķeizaram.

Bez šiem trim lielajiem virzieniem pastāv vēl vairākas citas niansētas teorijas par to, kādai ir jābūt latviešu zemju nākotnei. Bet diemžēl visa šī ķildošanās nemaz nepalīdz latviešu lietai. Kamēr vācieši spēj ātri vienoties un atrast dzirdīgas ausis ķeizara valdībā, latvieši cenšas izmantot katru iespēju apkarot viens otru.

*1918.gada 26.janvāra ieraksts

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!