Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Cenšos savilkt galus dienu no dienas, bet pat ar darbu grūti sev pārtiku nodrošināt. Jau kādu laiku esmu iemanījusies pīt klūgu grozus pie kāda tirgotāja. Viņš sagādā materiālus, bet man, vēl pāris sievām un vienam vecākam vīram jāpin grozi.
Samaksa par darbu – smieklīgi maza. Par vienu grozu sievietei maksā 1-2 rubļus atkarībā no izmēra. Vīrietim, maksā par rubli vairāk. Dienā divus tādus grozus uzpīt var, ja ļoti cenšas, trīs. Attiecīgi darba alga 2 līdz 6 rubļi. Bet ko par to var nopirkt? Vien tik daudz kā apslāpēt izsalkumu.
Dzirdēts arī par grūtajiem apstākļiem citos darbos. Piemēram, mežstrādnieki nonāk bezmaz vai pilnīgā verdzībā. Ieved viņus dziļi mežā un liek strādāt, kamēr var. Maksā ar vien 4-5 rubļus dienā. Vienīgais ēdiens – kartupeļi, par kuru ēšanu atvelk no algas. Gribi ko vairāk, soļo uz pilsētu pa dubļainajiem ceļiem, bet tad darba dienas norēķinātas nost. Kā stāsta, tad pēc pāris nedēļām mežā, ēdot vien kartupeļus, var paspēt vēl vairāk izvārgt, nekā sēžot mājās.
*1918. gada 1. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
