#LV99plus: Latviešu pagaidu nacionālais teātris vēlas iedibināt nacionālo teātru tradīciju Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Ak, ar kādu sajūsmu es uztvēru ziņu, ka man būs iespēja skatīt dzīvē Latviešu pagaidu nacionālo teātri uzvedam ‘’Pūt, vējiņi’’ tepat Cēsīs. Lai gan teātris darbojas vien īsu brīdi, tā uzstādītie mērķi vērienīgi. Teātra dibinātāji vēlas, lai latviešiem būtu pašiem savs nacionālais teātris pēc Vakareiropas un ziemeļvalstu tautu parauga.

Un tieši skaidri formulētā nostāja un vēlme cīnīties par saturīgas un morāli vērtīgas teātra kultūras veidošanu savas tautas gara kopšanai mani saista visvairāk. Tas, ka mūs ir nomākuši grūti laiki un apkārt valda trūkums, nedrīkst būt par pamatu tautas gara spēka zudumam. Augstvērtīga māksla ir maize mūsu dvēselēm.

Protams, kara grūtie apstākļi uzliek ierobežojumus uz izrāžu materiālo nodrošinājumu. Par to varēju arī skaidri pārliecināties šodienas izrādē. Aktieriem bieži bija jāizlīdzas ar izdomu, lai nodrošinātu kaut visparastākos skatuves rekvizītus. Tomēr par spīti visam, nacionālajam teātrim būs būt.

*1918. gada 20. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti