#LV99plus: Kārlis Ulmanis paredz, ka gadu mija būs Latvijas nākotnei izšķirošs periods

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Agronoms Kārlis Ulmanis ir ar spēcīgu enerģiju apveltīts kungs. Šobrīd norisinās aktīvs darbs pie lekciju organizēšanas decembrī. Ulmaņa kungs vēlas panākt to, lai gandrīz katru dienu būtu pa kādai lekcijai. Kā jau ierasts, oficiāli lekcija veltīta lauksaimniecībai – problēmām tagadnē un nākotnē. Bet patiesībā lekcijas ir vāji slēpta vēršanās pret Baltijas pievienošanu Vācijai un aģitācija par labu neatkarīgai Latvijai.

Vaicāts, kāpēc tik cītīgi jāaizpilda nākamie mēneši, Ulmaņa kungs atbild, ka gadu mija varētu būt izšķirošs laiks. Sociāldemokrātu ņemšana valdībā skaidri norādot, ka Vācija vairs negribot karot. Lūgšot miera līgumu, un tad visādi var sanākt.

Svarīgs punkts miera sarunās būšot Vilsona uzstādījums par tautu pašnoteikšanos. Tāpēc vajagot aģitēt vidzemniekus, lai tie bez domāšanas iestājās par latviešu nacionālajām interesēm. Neesot pieļaujams, ka vācbaltiešiem un viņu līdzskrējējiem izdodas dabūt kaut nelielu vienkāršo zemnieku atbalstu. Latviešu balsij pie sabiedrotajiem esot jāskan skaļi un skaidri – mēs gribam savu Latviju!

*1918. gada 5. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt