Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Pārtika, protams, ir visu rūpju centrā. Tomēr ir arī daudzas citas ikdienas vajadzības, kuru apmierināšana kara laikā kļuvusi par lielu problēmu. Starp tām viena no jūtamākajām ir apavu trūkums.
Nopirkt kvalitatīvu apavu pāri ir praktiski neiespējami. Izveicīgi amatnieki piedāvā no lupatām vai ādas atgriezumiem sastiķētas kurpes. Bet pat tādas maksā padārgi un netur ilgstošu valkāšanu. Jau pēc pāris nedēļām sameistarotie apavi izjūk un pārvēršas izcelsmes materiālos.
Nākt pretī saviem iedzīvotājiem ir izlēmusi Mītavas kara valde. Turpmāk visiem Mītavas iedzīvotājiem būs iespējams pieteikties uz bezmaksas pāri tā dēvētajām ‘’kara kurpēm’’. Kara kurpes sastāv no koka zolēm un drēbes virsmas. Nekas šiks, bet trūcīgākie noteikti izjutīs ievērojamu atspaidu.
*1918. gada 2. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
