Sadaļas Sadaļas

#LV99plus: Cēsīs trūkst pārtikas, policija krata turīgo pilsoņu mājokļus

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.

Adrejam ir arī savs "Facebook" profils.

Manu sirdi pārņem nomāktība un izmisums. Apstākļi Cēsīs kļūst ar vien nepanesamāki. Lielinieku komisāri vai ik dienas publicē kādu jaunu dekrētu, lai nacionalizētu, inventarizētu un sodītu. Cēsu iedzīvotājiem ir jāiesniedz paziņojumi par savu mantisko stāvokli, par mājās glabāto pārtiku (ja vien būtu par ko iesniegt), par naudas līdzekļiem utt.

Un, kad vienreiz viss iesniegts, pavēle pārvērtēt visu no jauna – lai tik pie mums, buržujiem, nepaliktu kaut noslēpta kapeika pagultē. Jo, kad pārskats iesniegts, to var izmantot pie mājas piespiedu kratīšanas un pētīt. Ja kaut kas nav uzrādīts, tātad mēģinājums apzagt strādnieku šķiru un pienākas sods. Mūsu māja jau kratīta divas reizes. Abas beidzās ar tēva pasniegtu ‘’dāvanu’’ kratītāju vadītājam. Vismaz tā visi fiksētie pārkāpumi kļūst neredzami. Līdz nākamai reizei…

Vislielākās bailes ir par iespēju, ka kratītāji uzietu tēva revolveri. Atrasts revolveris padarītu mūsu ģimeni par baltgvardiem, un tad nāvessods gandrīz vai garantēts. Tēvs revolveri ir noslēpis, nedz man, nedz mammai nesakot kur.

Kratīšanas ir iemesls pastāvīgām bailēm, lai gan pēc otrās reizes jau nedaudz aprasts. Cita lieta ir bads. Ja vien neesi tuvos draugos ar lielinieku spici, izsalkums ir patstāvīgs. Ja agrāk grūtos brīžus palīdzēja pārvarēt produkti no dārzniecības un pazīšanās ar draudzīgiem saimniekiem, tad tagad viss uz kartiņām. Mūsu ģimenei kā buržujiem izsniegtas tikai otrās kategorijas kartiņas. Nožēlojami…

Un tam visam pa virsu lielinieku naids pret jebkāda veida iespējām ielīksmot sirdi. Cēsīs jau vairāk kā mēnesi visas dejas ir aizliegtas. Kultūra – tikai tāda, kas dod politisku vēstījumu. Visīstākais gara tuksnesis apkārt valda. Kaut ātrāk nāktu igauņi…

*1919. gada 9. marta ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt