Lielbritānijas un Eiropas attiecību vēsture

31. janvāra naktī oficiāli beigsies Apvienotās Karalistes dalība Eiropas Savienībā. 47 gadu ilgajām attiecībām būs pielikts punkts. Tās gan iesākās grūti, gan arī beidzās ar mokoši garām sarunām.   

Britu pievienošanās kopējam Eiropas projektam bija tikpat smaga kā aiziešana no tā. Britu iesniegumu par iestāšanos Francijas prezidents Šarls de Gols noraidīja divas reizes – 1963. un 1967. gadā, sakot, ka britu ekonomika nav savietojama ar Eiropu un britos jūtama dziļa nepatika pret kopējo Eiropas projektu.

Taču ar trešo piegājienu briti iestājās un kopā ar Dāniju un Īriju, parakstīja līgumu par pievienošanos 1972. gadā.

Taču jau trīs gadus vēlāk pirmo reizi Lielbritānijas vēsturē tika sarīkots referendums, un tā jautājums bija – vai britiem būtu jāpaliek Eiropas Kopienā. Toreiz 67% nobalsoja par palikšanu.

“Britu tauta skaidri un nepārprotami ir izdarījusi vēsturisku izvēli – Lielbritānija paliks Eiropas Kopienas dalībniece,” toreiz 1975. gadā paziņoja Lielbritānijas premjers Harolds Vilsons.

Tomēr britu attiecības ar Eiropu bija neērtas. Britu premjere Margarēte Tečere ar uzstājību un neatlaidību izkaulēja britiem atmaksas no Eiropas kopējā budžeta.

“Mēs esam otrs lielākais iemaksātājs budžetā. Vācija ir vislielākā, mēs esam otrie, Francija trešā. Nauda, ko mēs visi trīs kopā iemaksājam, ir 5 miljardi ekiji un tā tiek sadalīta starp pārējām deviņām dalībvalstīm,” toreiz klāstīja Lielbritānijas premjere Margarēte Tečere (1981.gadā).

Briti tā arī neieviesa eiro un nepievienojās Šengenas zonai.

Britu premjers Deivids Kamerons padevās savu partijas biedru spiedienam un piekrita sarīkot vēl vienu referendumu par dalību Eiropas Savienībā, cerot – kā to rādīja aptaujas – tajā pārliecinoši uzvarēt. Viņš kļūdījās. 2016. gada referendumā 51,9% nobalsoja par izstāšanos. Tātad tikai nedaudz vairāk par pusi nobalsoja par izstāšanos, lielākoties Anglijas un Velsas iedzīvotāji. Savukārt par palikšanu Eiropas Savienībā skaidri nobalsoja Skotijas, Ziemeļīrijas, kā arī Londonas iedzīvotāju vairākums.

Britu referenduma rezultāti toreiz pārsteiguši ne tikai visu pasauli, visu Eiropu, bet arī britus pašus, jo pat tie, kas balsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, šobrīd šķiet pārsteigti.

Deivids Kamerons pēc referenduma no amata atkāpās. Tāpat arī nākamā britu premjere Terēza Meja – nespējot panākt Vestminsteras balsojumu par “Brexit” līgumu. Savukārt Boriss Džonsons ar savu karogu “''Brexit'' par katru cenu” panāca deputātu atbalstu jaunajam izstāšanās līgumam, kas novilks  muitas robežu Īrijas jūrā – starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Taču tas aktivizējis tos, kas vēlas Ziemeļīrijas un Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti