Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Viļānos velk bluķi un dzen projām tumsu

Lestenes baznīcā piemin Ziemassvētku kaujas

Lestenes baznīcā piemin Ziemassvētku kaujas

Otrā pasaules kara laikā notikušās Ziemassvētku kaujas starp Vācijas armiju un Padoju Savienības Sarkano armiju ir viena no tumšākajām lapaspusēm mūsu valsts vēsturē. Mūsu tautieši kaujās bija ierauti abās pusēs, un nereti cīņā devās brālis pret brāli. Kā ik gadu, Ziemassvētku kaujas piemin Lestenes baznīcā.

Ziemassvētku priekšvakarā daļa Latvijas mirkst lietū. Arī  Lestenes memoriāls un baznīca, kurā norit Otrā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres svētbrīdis.

„Ir būtiski atcerēties to, kur mēs esam bijuši, kas ir mūsu vēsture, un galvenais to, ka katra vara to vēsturi ir rakstījusi pa savam. Atcerēties to, kas ir bijis ar varu klusēts, spiests, pazemots. [..] Tāpēc mēs fiziski atbraucām uz šejieni, lai izprastu, kas tas ir,” saka atceres svētbrīža apmeklētājs Jānis Mežulis.

Cits atceres pasākuma apmeklētājs – Ilmārs Dambiņš – teic, esot neērti klausīties cilvēkos, kas tagad brauc prom un saka – man Latvija neko nenozīmē, aizmirstot, cik daudz mūsu vīru reiz krita, cīnoties par šo zemi:

„Taisni to arī vajadzētu novērtēt. Un ne jau tikai skatīties, ka man tur pašreiz kaut kas nesanāk tā, kā vajag. Ne jau viņi cīnījās par kaut kādu bagātību. Cīnījās par Latviju.”

Uz piemiņas brīdi ieradās arī vairākas valsts amatpersonas un Latvijas armijas pārstāvji. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis saka - viņam svarīgi šeit ik gadu atrasties, jo mums joprojām no savas vēstures daudz jāmācās:

„Lai uz mūsu zemes, starp mūsu tautu nekad vairs nenotiktu tādas lietas, ka, piemēram, karo brālis pret brāli. Tas ir vistrakākais, kas var būt. Un tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai tas nekad mūžā neatkārtotos.”

Ziemassvētku kaujas norisinājās Lestenes un Džūkstes apkārtnē Otrā pasaules kara laikā – no 1944. gada 23. decembrim līdz 1945. gada 10. janvārim.

1 komentārs
Raimond Shtalberg
Svētīts laiks ir klāt ! Lai mīlestība ienāk katrā namā un sirsniņā !
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti