Latvijas aviācijas svētkiem – 100. Armijai vajadzīgi lidaparāti!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai arī šobrīd esam vienīgā valsts Baltijā un pat Eiropā, kam nav sava aviācijas muzeja, un mūsu aviācijas šūpulis Spilve ir publikai nepieejams – Latvijas aviācijas svētku simtgade 25. jūlijā tiks svinēta - ar pārsteigumu debesīs.

Pirmie Spilves aviācijas svētki – lai priecātos un palīdzētu

Lai vāktu līdzekļus jaunu lidaparātu iegādei un atbalstītu karā kritušo pilotu ģimenes, 1920. gada 25. jūlijā Spilves lidlaukā tika organizēti pirmie Aviācijas svētki. Tie bija plaši propagandēti (bārstītas skrejlapas virs Rīgas, izdotas pastmarkas utt.) un ieguva pārsteidzošu publikas atsaucību. Tika organizēta speciāla kuģīšu satiksmes pāri Daugavai, taču cilvēkiem nepietika vietas – nāca tūkstoši.

Svētku parādi pieņēma armijas augstākā virspavēlniecība – pulkvedis Jānis Balodis un štāba virspavēlnieki. Atklāšanā tika izšautas zenītlielgabalu zalves. Gaisā pacēlās četras lidmašīnas, kuras pilotēja no Sarkanās armijas pārnākušie piloti Priedītis, Jakubovs, Pušķelis un Zariņš, kas bija karojis balto karaspēka pusē. Priedītis demonstrēja grīsti augstumā no 400 līdz 20 metriem. Jakubovs izpildīja grīsti no 3000 metriem. Zariņš ar Pušķeli imitēja gaisa kauju, jo abiem bija reāla pieredze. Īpaši efektīgi un pārdroši publikai uzstājās Narciss Pušķelis. Viņš jau 1918. gadā bija saņēmis īpašu atzinību par figūrlidojumiem latviešu sarkano lidotāju divizionā – tie bija tik pārdroši, ka klīda baumas par viņa iespējamo lidošanu narkotiku iespaidā.

Publika bija sajūsmā. Notika lidojuma biļešu vairāksolīšana. Pirmā civilā persona, kas tika vizināta ar Latvijas kara lidmašīnu pieredzējušā Jakubova vadībā, bija kāda Bērziņas jaunkundze, kas izlidoja pat divas reizes.

Kopš pirmo svētku panākumiem tie kļuva par regulāru tradīciju un bija tikpat vienojošs un patriotisks pasākums kā Dziesmu svētki ar milzīgu apmeklētāju skaitu.

Lidotājiem vajag lidmašīnas

Pirmo svētku vadmotīvs nebija izklaide. Pasākumu organizēja “’Latvijas aviācijas biedrība’’, lai taptu sadzirdēti – no cara, sarkano un balto armijām izaugušajiem lidotājiem savas valsts armijā ir vajadzīgi lidaparāti! Pirmos lidoņi ieguva paši – kā trofejas. Trīs lidaparāti tika aizdzīti no Sarkanās armijas rindām, vēl divus latvju brašuļi ieguva pēc kara laika etiķetes. Par to raksta Latvijas bruņoto spēku dienas laikraksts “Latvijas Kareivis”, kas tobrīd iznāk tikai nepilnu gadu, bet jau sasniedzis 124. numuru.

“Gadu atpakaļ, kad sāka formēt Armijas Aviācijas grupu, mums vēl nebija nevienas lidmašīnas. Vajadzēja ķerties pie ārkārtējiem līdzekļiem, kurus uz ātru roku prata sakombinēt un izvest grupas toreizējais komandieris virsleitnants Valeika,” raksta lidotājs Sergejs Staprāns, delikāti apzīmējot situāciju, kad pirmie Latvijas armijas lidaparāti tika sagādāti kā trofejas. Tas notika 1919. gada jūlijā, kad pirmās trīs lidmašīnas Latvijas pusē nonāca, latviešu pilotiem pārbēgot no Sarkanās armijas. Tie bija Voldemārs Jakubovs, Jānis Priedītis un Narciss Pušķelis ar novērotājiem, kuru trofejas bija trīs “Nieuport” lidmašīnas. Viena vēlāk tika sadauzīta, bet divas kalpoja ilgi.

Vēl divas lidmašīnas atkāpjoties bija pametusi Sarkanā armija. 1919. gada jūlijā visas atradās Spilvē un bija nonākušas baltā kņaza Līvena rokās.

Tās bija nolemts vest uz fronti, tāpēc lidmašīnas tika novietotas uz liellaivām un pārvestas uz Andrejsalu. Kad Alfrēds Valeika to uzzināja, sekoja operatīva rīcība. 40 bruņoti brīvprātīgie ātri uzveica pretestību un lidmašīnas ar velkoni atvilka atpakaļ uz Cementa rūpnīcas piestātni, no kurienes jau nākamajā rītā tās tika pārvietotas uz Spilves angāriem. Kņazs Līvens par notikušo iesniedza protestu Anglijas militārajai pārstāvniecībai Rīgā. Tā konfliktu lokalizēja un atrisināja kristīgi – katrai pusei iedalot pa divām lidmašīnām.

Tas arī ļauj Staprānam rakstīt, ka “dažas lidmašīnas mums tika uzdāvinātas no angļiem”, vēlāk rakstā izkliedzot galveno sāpi: “Līdz šim no valsts līdzekļiem nav iegūta neviena lidmašīna. Aviācijas apgāde ir padota pakāpeniski veselai rindai iestāžu, caur ko tiek lēnināta viņas attīstība. Jaunākās lidmašīnas ir tikai no 1917. gada, kamēr pie pēdējiem trim gadiem aviācija ir gājusi uz priekšu milzu soļiem”.

Mērķis sasniegts

Pēc pirmo aviācijas svētku panākumiem sekoja nākamie – gan svētkos, gan ikdienā . Pamazām sakārtojās arī aviācijas tehniskā bāze, jo valstsvīri lidošanas augšupceļošo potenciālu novērtēja gan no militārā, gan tautas pašapziņas viedokļa.

''25. jūlijā Latvju tauta parādīja savu de facto – gaisā. Aviācijas svētki, mūsu lidoņu izmisuma solis rūpēs par nākotni, sasniedza savu mērķi.

Tautai rodas sajūsma un pārliecība par nākotnes gaisa dzīvi, redzot mūsu gaisa virtuozu pārdrošos manevrus. Izzuda jebkāda šauba par to, ka aviācija mums varēs dot iespēju kļūt dieviem līdzīgiem,” pirmo aviācijas svētku izskaņā “’Latvijas Kareivī” secina kara lidotājs Kārlis Viziņš.

Tilts uz nākotni ir pārmests drošs un pārliecinošs, par to, ka nākamie svētki būs, neviens nešaubās – tos nepieciešamus padara tautas atsaucība, bet iespējamus – lidotāju aizrautība. Lidmašīnu joprojām ir maz, taču lidotgriba ir neizārstējama. Aviācijas svētku vilnis izplešas pa visu Latviju. Kopš 1925. gada tie notiek Liepājā, no 1926. gada - Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Saldū, Bauskā un citviet.

Vienmēr klātesošs ir labdarības princips, jo aviācija ir dārgs un bīstams sports - “viss atlikums, kas radīsies no svētku sarīkošanas, nāks par labu cietušo lidotāju fondam un aizsardzības biedrības mērķu veicināšanai”. Tikpat neiztrūkstoša ir valsts augstāko amatpersonu un militārās vadības klātbūtne centrālajos aviācijas svētkos Spilvē – tie ir un paliek Latvijas brīvvalsts aviācijas epicentrs jeb kā tos personiskajās atmiņās dēvē latviešu literatūras klasiķis Zigmunds Skujiņš “aviācijas atvars”.

Skatītāji šajā atvarā metas tūkstošiem un ar prieku, jo tie sniedz gan adrenalīnu, gan izklaidi, gan vienotības sajūtu. Latvijas Aviācijas svētki brīvvalsts laikā “tiek svētīti” ik gadus, jo tāda ir tautas un lidotāju griba.

Simtgadi atzīmēs, bet mērenāk

Šī gada grandiozi iecerētos simtgades aviācijas svētkus izjauca pandēmija, taču svētku atcere tiks godināta divos atsevišķos pasākumos.

25. jūlijā laikā no 16.00 līdz 17.00 virs Rīgas lidos lidmašīnu trio, izpildīs orbītas virs mazapdzīvotiem rajoniem un pūtīs krāsainus dūmus. Laikā no 17.00 līdz 18.30  pie Brīvības pieminekļa būs iespēja fotografēties pie unikālas fotosienas, iejūtoties retro aviācijas svētku noskaņā.  Debesīs varēs vērot uzrakstu “Aviācijas svētkiem - 100”.

15. augustā Rīgas svētku ietvaros Spilves lidlauka jaunajā attīstības teritorijā Daugavgrīvas šosejā 2 būs aviācijas salidojums “Riga Fly-in 2020” un pastaiga Latvijas aviācijas vēsturē – tajā būs iespēja uzzināt interesantus faktus par Latvijas aviācijas svētku fenomenu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti