Sadaļas Sadaļas

Kas un kāpēc jāzina par Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī

1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šaja pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.

Dažādie datumi

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Laikabiedru un vēsturnieku vidū dažkārt ir izvērtušās domstarpības par to, kurš datums būtu uzskatāms par Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu. Līdzās 1918. gada 18. novembrim parasti min trīs agrākus datumus: 1917. gada 2. decembri, 1918. gada 18. un 30. janvāri. Šie datumi saistās ar Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (LPNP) darbību un dažādām tās pieņemtajām rezolūcijām.

Tieši Latviešu pagaidu nacionālo padomi (LPNP) Lielbritānijas ārlietu ministrs Artūrs Džeimss Balfūrs jau 1918. gada 11. novembrī atzina par „de facto” Latvijas valdību.

Un tas nebūt nebija unikāls gadījums. Arī Čehoslovākijas neatkarību vairākas rietumvalstis atzina labu laiku pirms tās oficialas proklamēšanas.

Neskatoties uz vairākiem agrākiem datumiem, par oficiālo Latvijas Republikas proklamēšanas dienu pieņemts uzskatīt 1918. gada 18. novembri. Šajā dienā politiķiem bija iespējams apliecināt savu valstsgribu Latvijas galvaspilsētā un uzreiz izveidot arī valdību. Agrāk, vācu okupācijas apstākļos, to nebija iespējams izdarīt. Arī Igaunijā un Lietuvā, kuras formāli savu neatkarību pasludināja agrāk, nacionālās valdības sāka reāli darboties tikai pēc 1918. gada 11. novembra, kad Vācija atzina sakāvi 1. pasaules karā.

LPNP valde 1917. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Kristaps Bahmanis (sekretārs), Jānis Rubulis (priekšsēdētāja biedrs), Voldemārs Zāmuels (priekšsēdētājs), Jānis Palcmanis (priekšsēdētāja biedrs), Kārlis Pauļuks (priekšsēdētāja biedrs), otrajā rindā no kreisās Vilis Siliņš, Oto Nonācs, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Eduards Laursons.

Neskaidrā apvienošanās

Latvijas Tautas padomes 1918. gada 17. novembra rezolūcija

„Turpinot Nacionālās Padomes un Demokrātiskā bloka darbus un atzīstot viņu starptautiski-politisko virzienu, Latvijas augstākam orgānam jāstāv, negrozot attiecības pret sabiedrotiem, par neatkarīgu Latvijas orientāciju tautu savienībā, kā tā izteikusies sabiedroto programmā par mazo tautu pašnoteikšanos.”

Latvijas Republikas proklamēšanas process nebija viegls. Politiskās ķildas neatkarības oficiālo pasludināšanu aizkavēja par veselu nedēļu. LPNP, kuru bija atzinusi Lielbritānija, kavējās sasaukt kopsapulci, lai pieņemtu lēmumu par valsts pasludināšanu. Tāpat LPNP radās grūtības sarunās ar ietekmīgāko Latvijas politisko partiju – Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kuras pārstāvji kopā ar vairāku citu latviešu politisko partiju pārstāvjiem kopīgi darbojās neformālajā Demokrātiskajā blokā.

Valsts dibināšanai bija nepieciešama visu politisko spēku apvienošana, un tā tika panākta 17. novembrī, kad partijas vienojās par kopīgu politisku platformu un Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu.

Gan LTP, gan Pagaidu valdībā LPNP un Demokrātiskais bloks bija pārstāvēti līdzīgās proporcijās, tādēļ dažkārt runā par abu politisko centru apvienošanos. Tik tiešām, LTP speciālā rezolūcijā sevi deklarēja kā LPNP un Demokrātiskā bloka darbības turpinātāju. LTP neiekļautie LPNP līderi Voldemārs Zāmuels un Arveds Bergs sākotnēji gan skeptiski raudzījās uz jauno valdību un paturēja iespēju atjaunot Nacionālpadomes darbību.

Latvijas Tautas padomes prezidijs

Valsts proklamēšana

Uzsaukums „Latvijas pilsoņiem”, 1918. gada 18. novembris

„Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo augstakās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka:

1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale) ir patstāvīga, neatkarīga demokrātiski-republikāniska valsts, kuras satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvakā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata;

2) Latvijas Tautas Padome ir nodibinājusi kā augstako izpildu varu Latvijā – Latvijas Pagaidu Valdību.

Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā.”

 Visus svarīgakos lēmumus par valsts dibināšanu pieņēma jau 1918. gada 17. novembra vakarā. Tādēļ šo dienu arī varētu uzskatīt par valsts proklamēšanas datumu. Tomēr LTP lēma, ka ir nepieciešams organizēt sevišķu svinīgu pasākumu nākamajā dienā. Par LTP svinīgās sēdes norises vietu izraudzījās Rīgas pilsētas 2. teātri jeb Latvju operas namu (mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī darbojās Latvju operas trupa), lai gan tika apspriesta arī iespēja valsti proklamēt Rīgas pilī. Tomēr galu galā nolēma, ka Rīgas pils telpas ir pārāk šauras tik nozīmīgam pasākumam.

Uz Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgo aktu bija aicināti 1200 viesi. Teātra telpas jau labu laiku pirms lielā notikuma bija pārpildītas.

LTP svinīgā sēde sākās pulksten 16.30. Uz skatuves kāpa 38 politisko partiju pārstāvji. Svinīgo sēdi atklāja vēlākais Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Viņš deva vārdu LTP sekretāram Erastam Bitem, kurš nolasījā 17. novembra sēdes protokolu un pieņemto politisko platformu.

Pēc politiskās platformas nolasīšanas Gustavs Zemgals paziņoja par suverēnās varas pāriešanu LTP rokās.

Sekoja Pagaidu valdības vadītāja K. Ulmaņa runa. Pēc tās dalībnieki trīsreiz nodziedāja himnu „Dievs, svētī Latviju”. Otrajā sēdes daļā ar runām uzstājās visu astoņu politisko partiju pārstāvji un Latgales pārstāvjis Staņislavs Kambala. Latvijas valsts proklamēšanas sēde noslēdzās pulksten 17.45.

Rīgas pilsētas 2. teātris (mūsdienās Latvijas Nacionālais teātris)

18. novembra atskaņas

Par neatkarības pasludināšanu Latvijas iedzīvotājus informēja speciāls LTP sastādīts uzsaukums „Latvijas pilsoņiem”. Tāpat par valsts proklamēšanu plašus rakstus publicēja visas nozīmīgākās Latvijas avīzes. Daudzviet Rīgā jau 18. novembrī plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi.

Pēc valsts proklamēšanas studenti valsts karogu uzvilka arī pie Baltijas Tehniskās augstskolas (mūsdienu Latvijas Universitātes) ēkas.

Vairākās skolās Rīgā un arī reģionos (piemēram, Valmierā) notika speciāli neatkarības proklamēšanai veltīti svinīgi pasākumi. Plašākās svinības par godu Latvijas Republikas izveidošanai notika 1918. gada 24. novembrī Liepājā, kur svētku demonstrācijā piedalījās vairāki tūkstoši cilveku.

 

Materiāls LSM.lv pirmo reizi publicēts 2018. gada 18. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt