Sapnis par Universitāti
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Līdz pat 1. pasaules karam Baltijā darbojās tikai viena universitāte – tā atradās Tērbatā (mūsdienu Tartu universitāte). Lai gan jau 1775. gadā Jelgavā tika dibināta Pētera akadēmija (Academia Petrina) jeb Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, kuru dažkārt uzskata par pirmo augstskolu Latvijas teritorijā, bet 1862. gadā Rīgā atvēra Rīgas Politehnisko augstskolu (no 1896. gada Rīgas Politehniskais institūts), šīs mācību iestādes nesniedza universālu augstāko izglītību. Turklāt gan Rīgas Politehnikumā, gan Tērbatas universitātē mācības notika sākotnēju vācu, bet no 19. gadsimta beigām – krievu valodā.
Tādēļ latviešu jauniešiem nebija iespēju iegūt augstāko izglītību dzimtajā valodā. Par šādu iespēju izteicās gan Atis Kronvalds, gan citi ievērojami tautiskās kustības jeb latviešu nacionālās atmodas darbinieki, tomēr īstenot to bija iespējams tikai pēc Latvijas Republikas izveidošanas 1918. gadā.
Baltijas Tehniskā augstskola
Latvijas Augstskolas tapšanu atviegloja Rīgas Politehniskā institūta jeb Politehnikuma tradīcijas un mantojums. Šī augstskola bija viens no Krievijas impērijas “smadzeņu centriem” un varena tehnisko kadru kalve, kuras
absolventiem bija milzu devums Krievijas industrializācijas un modernizācijas procesā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
Diemžēl 1. pasaules karš faktiski iznīcināja šo lielisko tehnisko augstskolu – laboratorijas un bibliotēkas tika evakuētas uz Krieviju, aizbrauca arī liela daļa pasniedzēju un studentu. 1918. gada 14. oktobrī notika pirmais mēģinājums atjaunot institūta darbību, atklājot Baltijas Tehnisko augstskolu.
Pēc Sarkanās armijas iebrukuma mācību iestādi slēdza un vēlreiz darbību mēģināja atsākt 1919. gada jūnijā, kad Rīgā valdīja Andrievs Niedra. Pēc Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā 1919. gada jūlijā, aktuāls kļuva plašākas (ne tikai tehniskās) augstskolas radīšanu. Jaunā augstskola septembrī tika atklāta vecajās Politehnikuma telpās. Arī liela daļa pasniedzēju un studentu bija ar Politehnikuma vai Tehniskās augstskolas pagātni.
Stučkas eksperiments
Īsu laiku, no 1919. gada februāra līdz maijam Rīgā darbojās Padomju Latvijas Augstskola. Tai bija ļoti maz kopīga ar pilnvērtīgu universitātes izglītību –
uzņemšanas kritēriji pat neparedzēja rakstītprasmes nepieciešamību.
Vārda pilnā nozīmē tā bija proletāriska – arī mācību programmas ziņā. Padomju vara Rīgā izveidoja arī partijas augstskolu, kurā pasniedza Latvijas Komunistiskās partijas vadoņi. Abas šīs augstskolas pārtrauca darbu līdz ar komunistu padzīšanu no Rīgas 1919. gada 22. maijā.
Universitātes dibināšana
Latvijas Augstskolas atklāšana 1919. gada 28. septembrī bija tiešām vēsturisks brīdis. Vasaras mēneši bija pavadīti drudžainā darbā, gatavojoties mācību gada sakumam. Izglītības ministrs Kārlis Kasparsons dibināšanas pasākumā sacīja: “Mes stāvam uz zemes, kas nes Latviju un viņas vēsturi. Bija laiks, nesen vēl tas bija, kad par to domāt, kas tagad mums ir, bija sapnis, - kas teica un ticēja: tad tas nāks šai zemē, kad akmens stāvēs uz ūdeņa, spalva grims dibenā. Un tomēr ta sir nācis, ta sir noticis. Šis notikums latvju tautas mūžā, šis fakts – kā gaišs saules stars spīd pār Latviju.”
Tiesa gan, pasniedzejiem un studentiem bija jāpiedzīvo ne viens vien satraucošs brīdis, daudzi no viņiem jau oktobrī ņēma rokās šautenes, lai dotos aizstāvēt Rīgu pret bermontiešiem. Sākotnēji Latvijas Augstskolas 9 fakultātēs studēja 940 studenti un pasniedza 110 mācībspēki. 1923. gada 28. martā Latvijas Augstskola tika pārdēvēta par Latvijas Unviersitāti.
