Vietā, kur tagad aiz dzeloņdrātīm un mūra žoga atrodas Daugavgrīvas cietums, Otrā pasaules kara laikā bija izveidota ebreju nometināšanas nometne jeb geto. Nupat Daugavpilī līdzās cietumam ir atklāta piemiņas plāksne. Tā vēsta par visas Baltijas ebreju ciešanām, kuri, veicot piespiedu ražošanas darbus, tika nolemti vajāšanai un iznīcināšanai.
„Geto – tā bija arī vieta, kur sadzīt ebrejus, lai varētu viegli nokomplektēt jebkuru skaitu cilvēku un izšaut. Geto vienmēr pastāvēja neilgi, jo vajadzēja cilvēkus barot, apģērbt. 23 000 cilvēku – kāda šaurība!” saka Daugavpils ebreju kopienas pārstāvis Anatolijs Fišers.
Apliecinot cieņu ebrejiem visā pasaulē, piemiņas akmenī uzraksts geto ieslodzīto piemiņai iegravēts četrās valodās: latviski, krieviski, angliski un ivritā.
„Pirmkārt, tā ir tautas vēsture. Tās ir traģiskas lappuses. Tas ir laiks, kad cilvēkus iznīcināja tikai tāpēc, ka viņi ir ebreji,” uzsver Daugavpils ebreju kopienas vadītājs Hanons Šperlings.
Pašlaik dzīvs ir vairs tikai viens kādreizējā Daugavpils geto iemītnieks. Lai gan vēl pirms Pirmā pasaules kara aptuveni 50% Daugavpils iedzīvotāju bija ebreji, 1935.gadā – 25%, bet tagad tie ir tikai 150 cilvēki. Lielākoties vecāka gada gājuma. „Tāpēc, cik vien ir iespējams, mēs organizējam pasākumus, lai ebreju dzīve neizzustu, lai mūsu tradīcijas saglabātos un mūsu bērni zinātu par visām ebreju problēmām un pārzinātu arī vēsturi,” saka Šperlings.
Latvijā geto bija izveidoti trīs pilsētās: Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Geto ieslodzītajiem veltītās piemiņas plāksnes atklāšana ir nozīmīgs notikums ne tikai Daugavpils pilsētas kultūras dzīvē, bet arī liels solis pretī tam, lai ikkatra ebreju ģimene rūpētos par savu vecvecāku atmiņu stāstu saglabāšanu un nodotu jaunākajām paaudzēm arī tās liecības, kas vēsta par ebreju traģisko likteni.
