Pērn iedzīvotājiem vecuma grupā virs 16 gadiem Rīgā bija viens no zemākajiem liekā svara vai aptaukošanās īpatsvariem, viszemākais bija Pierīgā. Taču liekā svara problēmas bija vairāk nekā pusei rīdzinieku – 57%. Savukārt Latgalē bija vislielākais liekā svara īpatsvars – 65%. Tikai par procentpunktu mazāk ir Kurzemē. Tad seko gan Vidzeme, gan Zemgale, kur 61% iedzīvotāju ir aptaukošanās vai liekā svara problēmas, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinot ar 2018. gada datiem, vislielākās svara izmaiņas manāmas Kurzemē – par astoņiem procentpunktiem. Pēc tam seko Latgale.
Uztura speciāliste Annija Albertiņa novērojusi, ka pie viņas vēršas vairāk klientu, un tas nenoliedzami esot saistīts ar pandēmiju.
"Es to noteikti varu izjust arī savā praksē, ka tiešām cilvēki arī nāk ar problēmām, bet man ir prieks, ka viņi nāk. Jo tas nozīmē, ka viņi ir pamodušies. Vieniem darbs ir no mājām, citiem varbūt darbs ir apstājies. Un gribētos teikt, ka šie cilvēki ir tādi kā iekapsulējušies sevī, strādājot vai dzīvojot mājās un nespējot izkāpt ārā no turienes," stāstīja Albertiņa.
Līdz ar svara pieaugšanu pasliktinās vai nu iepriekšējās veselības problēmas vai rodas jaunas, kas ir muguras sāpes, locītavu un kaulu sāpes, migrēna, ādas problēmas, cukura diabēts un citas, skaidroja speciāliste.
Arī bērnu vidū vērojams svara pieaugums pandēmijas laikā, skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga.
"Ir ļoti daudz bērnu, kuriem kopš pavasara ir vērojams ļoti liels svara pieaugums.
Laikam tas lielākais, ar ko es esmu saskārusies, ir 60 kilogrami. Tas ir vēl viens vesels cilvēks, kas pienācis klāt."
Un ir arī otra grupa bērnu – tie, kuri vispār neēd, stresa un baiļu, ka var pieņemties svarā, dēļ. "Ko es esmu novērojusi šajā pandēmijas laikā – nereti meklēšana pēc palīdzības ir ļoti novēlota," atzina Puga. Tāpat ne visi, pēc speciālistes sacītā, vēršas pēc palīdzības.
Būtisku lomu svara pieaugšanā nosaka attālinātās mācības, jo visu dienu skolēni pavada pie datora. Būtiski mazinājušās ir viņu fiziskās aktivitātes.
Rīgas Hanzas vidusskolas sporta skolotājs Oskars Sirmais nodarbības skolēniem pasniedz tiešsaistē. Viņš atzina, ka tas nav viegli, jo ir šī attāluma barjera. Tomēr bērni ir motivēti darboties.
"Tie bērni, kuriem iepriekš bija dažādas veselības problēmas, mazkustīgs dzīvesveids, tas tikai tagad, protams, palielinās vēl vairāk. Bet tāpēc ir ļoti svarīgi skolēniem piedalīties "online" nodarbībās sportā, lai viņi tiešām izkustētos, nevis tikai uzdotu mājasdarbus," sacīja Sirmais.
Uztura speciālisti iesaka cilvēkiem ieviest dienas režīmu, iekļaujot tajā fiziskas aktivitātes. Tāpat būtiski jāplāno ēdienreizes, domājot par to, cik bieži un cik kvalitatīvas maltītes tiek pasūtītas attālināti. Savukārt vecākiem ir jāpievērš uzmanība atvašu svaram un ēšanas paradumiem.
