Panorāma

Panorāma

Panorāma

Karantīna noteikta arī iedzīvotāju sirdsmieram

Pusaudži asi izjūt socializācijas trūkumu

Pusaudži ļoti asi izjūt socializācijas trūkumu

Bēgšana no mājām, vēlme satikt draugus vai tieši otrādi – noslēgšanās sevī, nevēlēšanās pamest mājas un atteikšanās no tā, kas līdz šim sagādāja prieku. Tie ir pirmie signāli, kas norāda, ka pusaudzim ir vajadzīgs tūlītējs emocionāls atbalsts. Speciālisti norāda, ka Covid-19 krīze smagi skar jauniešus, kuru personības vēl tikai veidojas. Aicina vecākus būt vērīgākiem.

Cer uz labāku pašsajūtu vasarā

15 gadus vecā Zelma piekrita pastāstīt, kā Covid-19 krīzes apstākļos, kad ar draugiem vienīgā saziņa bijusi iespējama internetā un pašai bijis jāmācās un jāplāno savs laiks, mainījusies viņas pašsajūta. “Man bieži paliek bēdīgi vai arī... Nē, nu tas ir principā viss,” stāsta Zelma.

Jauniete sevi raksturo kā mierīgu, emocijas bieži patur sevī. Martā sakrātās negatīvās jūtas sabiezējušas tiktāl, ka viņa izlēma vērsties pēc profesionāļu palīdzības.

“Par to pašu, ka man bieži paliek bēdīgi. Man Pusaudžu resursu centrā palīdzēja tā kā sekot līdzi, kāpēc tieši tā jūtos, jo vienmēr tam ir iemesls,” stāsta Zelma.

Viņai speciālisti palīdzējuši apzināties savas sajūtas un saņemties izdarīt darbus, kas prasījuši lielu piepūli. “Dažkārt, kad man bija grūtības mācīties, piemēram, izpildīt kādu uzdevumu, viņi man pasēdēja video zvanā tā kā blakus. Morāli atbalstīja,” stāsta Zelma.

Dzīve soli pa solim atgriežas vecajās sliedēs. Arī mācībām drīz varēs pielikt punktu un raudzīties uz nākotni priecīgāk.

“Es vienmēr jūtos labāk vasarā. Man liekas, ka tā daudziem ir. Piemēram, skolēni, kad nav skola, var atpūsties no tā visa. Protams, arī labais laiks, nav jāsēž iekšā. Es vienkārši zinu, ka es jutīšos labāk vasarā,” saka pusaudze.

Iespēja saņemt palīdzību

Pusaudžu resursu centra tālrunis +371 29164747

e-pasts: [email protected]

Attālinātās mācības, sēdēšana četrās sienās un neziņa par nākotni ietekmējusi daudzu pusaudžu garīgo veselību. Šim vecumposmam ļoti svarīga ir došanās uz skolu, interešu izglītība, kā arī regulāras tikšanās ar saviem vienaudžiem.

“Ir daudz grūtāk pildīt sava vecumposma uzdevumu būtībā. Tas noteikti ir kaut kas, kas ietekmēs viņus ilgtermiņā. Jūnijā tā situācija būs jau kaut cik pieņemamāka, un tagad uz ielām var redzēt atkal jauniešus, kas satiekas, veido komūnas,” stāsta Pusaudžu resursu centra vadītājs Emīls Ūdris.

Taču citiem atgriešanās ierastajā dzīves ritmā sagādā grūtības, un vēršanās pēc profesionāļu palīdzības pieaug.

“Esot krīzē, nav tādas pareizās emocionālās reakcijas. Ir pareizi justies tā, kā tu jūties.

Ir pareizi būt  trauksmē un bēdāties,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Turklāt visbiežāk vecāki saviem bērniem var palīdzēt paši. Bērnu psihiatrs iesaka pievērst uzmanību, vai Covid-19 mainījis pusaudža uzvedību, vai prieku vairs nesagādā tas, kas agrāk aizrāva. Būtiski ir būt gataviem dzirdēt jebkādu atbildi, jo arī vecāki reizēm nobīstas un izliekas problēmas nemanām.

“Jāreaģē uz jaunieša signāliem, jo var būt brīži, braucot mašīnā, gatavojot pusdienas vai kaut ko citu darot kopā, kad jautājumi uzpeld no viņa puses. Un, kad pusaudzis izrāda to iniciatīvu, tas ir tas brīdis, kad nevajag nobīties, arī ja pusaudzis pasaka, ka viņš nejūtas īsti labi,” saka Bezborodovs.

Pusaudžu resursu centrs strādā arī attālināti, tā speciālisti klātienē ir pieejami Rīgā un Liepājā. Attālinātas tiešsaistes konsultācijas bez maksas var saņemt visā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti