Kā labāk dzīvot

CSDD rīko skrejriteņu un velo drošas braukšanas dienas

Kā labāk dzīvot

Jau drīz gada lielākais vides pasākums Latvijā - Zaļās jostas Vides svētki

Sākas Nieru veselības nedēļa. Informē par nieru mazspējas riskiem

Profesors: Hroniska nieru slimība jeb mazspēja «kļūst jaunāka»

Aptaukošanās, cukura diabēts un arteriālā hipertensija ir riska faktori, kas rada hronisku nieru slimību jeb mazspēju. Slimības pirmajās stadijās simptomu nav, tāpēc regulāri jānodod urīna un asins analīzes, jāēd veselīgi, jādzer pietiekami daudz ūdens un jāuzmana lietoto bezrecepšu medikamentu daudzums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PKUS) nefroloģe Ieva Ziediņa. 

23. maijā Latvijā sākas Nieru veselības nedēļa. Šogad tās uzmanības centrā – hroniska nieru slimība jeb nieru mazspēja. "Hroniska nieru slimība, ja mēs salīdzinām pēdējo 10, 15 gadu laikā – mēs redzam, ka pieaug šo pacientu skaits," uzsvēra Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis. 

Samazinās arī pilnvērtīgi, labā veselībā nodzīvotie dzīves gadi, jo hroniska nieru slimība "kļūst jaunāka", proti, ar to slimo arvien jaunāki cilvēki. 

Faktori, kas palielina risku saslimt ar hronisku nieru slimību, ir aptaukošanās, cukura diabēts un arteriālā hipertensija jeb augsts asinsspiediens, stāstīja Ziediņa. Viņa uzsvēra, ka šīs slimības gadījumā nedz pirmajā, nedz otrajā stadijā vai pat trešās stadijas sākumā cilvēkam nekādu sliktu izjūtu vai simptomu nav.

"Simptomi sākas tad, kad nieru filtrācijas spēja samazinās zem 50%, un tad arī šie simptomi nav specifiski. Līdz ar to, ka organismā uzkrājas šie toksiskie gala produkti, kas būtu jāizvada nierēm, bet kas netiek izvadīti, simptomi ir no visām orgānu sistēmām," viņa skaidroja.

Viens no pirmajiem simptomiem ir vajadzība iet urinēt naktī, pēc tam var būt tūskas, ādas nieze, muskuļu krampji, nogurums. 

"Viens no galvenajiem simptomiem – arteriālā hipertensija – gan pati var radīt hronisku nieru mazspēju, gan hroniska nieru mazspēja rada arteriālo hipertensiju," norādīja profesore. 

Līdz ar to sirds un asinsvadu veselība ir saistīta ar hronisku nieru mazspēju.

"Jebkura kardiovaskulārā, jebkura sirds problēma, ja to pavada vai tā ir kombinācijā ar šo nieru slimību, tā būtiski paaugstina risku," uzsvēra Trušinskis. 

Būtiskākais instruments nieru slimības noteikšanā ir urīna analīzes, ko cilvēki bieži izvēlas nenodot, aizejot tikai uz asins analīzēm, vērtēja ārsti. Jebkurā gadījumā – cilvēkiem ir ļoti svarīgi zināt, kas notiek viņu organismā, uzsvēra Ziediņa: "Cilvēkiem ir jāapzinās, vai viņiem ir tādas vai savādākas veselības problēmas, viņiem ir jāzina, kāds ir holesterīna līmenis, asinsspiediens, glomerālās filtrācijas ātrums, jo,

ja cilvēki ir izglītoti un zinoši par savu veselību, viņiem risks nomirt samazinās par 40%."

Lai samazinātu risku saslimt ar hronisku nieru slimību, jāpievērš uzmanība veselīgam uzturam, jādzer pietiekami daudz ūdens (minimums ir 30 mililitri uz vienu cilvēka kilogramu dienā), jāatrod laiks mērenām fiziskām aktivitātēm, piemēram, 20 minūšu pastaigai ik dienas, kā arī nedrīkst smēķēt. 

Tāpat nedrīkst pārmērīgi lietot bezrecepšu medikamentus vai uztura bagātinātājus, uzsvēra Trušinskis.

"Latvijā mēs tuvojamies tam, ka pacients rāda sarakstu ar trim zālēm vai četrām, un tad ir vesela lapa, kur ir kādas melleņu tabletes redzei un tur ir 15 tādas lietas. Protams, daudzas zāles tiešām izvadās caur nierēm, un mums ir ļoti uzmanīgiem reizēm jābūt ar zāļu devām," viņš stāstīja. 

Ziediņa precizēja, ka ir divas bezrecepšu medikamentu grupas, kurām pierādīts, ka tās rada hronisku nieru mazspēju, līdz ar to cilvēkiem tās jālieto uzmanīgi. 

"Numur viens ir nesteroīdie pretiekaisuma, pretsāpju līdzekļi. Otrs ir, kad kardioloģijas pacienti, viņiem liekas, ja es dzeru asinsspiediena zāles, man noteikti jādzer zāles kuņģa aizsardzībai, bet tā saucamie protonu sūkņa inhibitori, ja tos lieto ilgāk par mēnesi, arī paaugstina hroniskas nieru slimības risku," skaidroja profesore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt